Pirms cik tur tiem gadiem, kad finalizēju Kultūras akadēmiju, dāvanā saņēmu vizītkaršu etviju ar gravējumu. Ārkārtīgi mīļa un noderīga dāvana, kuru gan vizītkartēm nekad neesmu izmantojusi. “Mademoiselle Inga” tur iegravēts un katru reizi, kad to atveru, nosmaidu.
Par “ragavu projektu” jau ieminējos un te būs viens no atribūtiem jums jau zināmajā rakstā, kas darināts Alises Stropelas tehnikā. Vizītkaršu etvija ar polimērkeramikas “cepurīti”.
wouw!!! challenge!!! and she did it!!! :))) tiesam skaisti – filigrani – ar klasi – un spozi :) “es ari tadu gribu” e-pasta es formuletu velmi sadu sanemt uz rudens pusi, kad bus ari vizitkartes cerams – briva tehnika, bet noteikti ar kadu minku temas bildi ieks tas tehnikas un zilas sapnigas krasas :))) izkonkures tad manu pasreizejo piquadro firmas sarkano adas brinumu ar magnetiniem, kurs pieskanots naudas macinam un dokumentu mapei ar ravejsledzeju :) ar sveicieniem no +40, Signe
Paldies! Tagad tik izaicinājums atrast Rīgā neapdarinātas un saturīgas vizītkaršu etvijas. Visām jau kaut kas ir virsū un tām, kurām nav, tas materiāls ir tāds.. nu tāds. Šī savukārt man bija pietaupīta projektam. Meklēs vēl, jo kā gan atstāt Tevi bez vizītkaršu uzglabātāja, vai ne?
Lūk, šo es atzīstu par šedevru Jānis gribu arī sev.
smalki! :)
un es nez kas tas par Jāni. Es neko tādu nerakstīju :)
Lūk, mani arī interesē šis jautājums. Lasīju vairākas reizes, bet tā arī gudra netiku.
Ļoti skaists darbs! :)
Uzslava māksliniecei!
Paldies!
Signei par prieku ziņoju, ka uzsāku labas kvalitātes etviju medības.