Flīzis

Flīzis ir zilonis vienkāršais, taču ne parastais. Līdz saimniekam vēl nav ticis, jo kaut kā tā ir sanācis. Skatos tā vienkāršībā un iedomājos vasaru. Iedomājos sevi esam kaut kur pie jūras, sēžu uz terases vienā kreklā un dzeru kafiju. Melnu un rūgtu. Gaiss smaržo mazliet sāļi un tālumā klaigā kaijas. Viegls vējš dzenā smiltis un niedres rada vibrējošu šalkoņu.

Nu re, iedvesma šīs nakts sapnim.

Published by

Kni

Love yourself more

9 thoughts on “Flīzis”

  1. Iedvesma Tev atgriezusies, būtu grēks neatgādināt par ābeļziediem! :P Vai arī…. kādu no sērijas – mīlēšu tāpat, ja tā Tev vieglāk :)

    1. Ņemot vērā, cik bieži Tu man to atgādini, es nepaspēju aizmirst! Rītdien gaidu ciemos (tulkoju: kārtoju māju Tev par godu :D)

      Par iedvesmu runājot, gribās domāt, ka enerģija manī atgriezusies un diena kļuvusi par īsu. Drusciņ par īsu.

  2. es arī to gribētu nosapņot, ko Tu uzbūri… tikai tajā ainā ir klāt vientulība. Varbūt pareizāk-vienbūtība. Kad pašam jāuzceļ un jānojauc sava pasaule.

  3. ..es ar uzreiz aizsapņojos par vasaras skaistajiem mirkļiem..
    un man ļoti iepatikās Tincii vārds “vienbūtība”, jo tieši par to gribas pasapņot :)

  4. “vienbūtība” – skaisti, tas neskan tik vientulīgi kā “vienatne”, jo Tu patiesi esi ar sevi … un vasaru, vēju, pļavas smaržu, kafijas garšu…

  5. Par šo tekstiņu Tevi vajadzētu iekaustīt!!!! Sadiste tāda :D kāpēc Tu mani spīdzini!!!??? Spalvas uz rokām saslējās, skudras noskrēja pār muguru un acīs gandrīz asaras – gribu vasaru un to sasodīto kreklu! Ar labu nakti!

Leave a Reply