Tā tas notiek. Es samīcu visu kopā, nejauši pārgriežu viducī, bet tur – bilde. Tā rodas spēle ar nejaušību, kas tikai pati zina, ko kopā salikusi. Taisīju bezdelīgu, sanāca resnie putni. Pārpalikumus sajaucu kopā, pārgriezu pušu – sanāca plikgalvains ērglis.
Lai arī tā ir tikai plastika, šķiet, dzīvē ir tieši tāpat. Nevar taču zināt, kas notiks tad, kad visu samīcīs kopā. Kad pāršķels viducī. Kad padarīs Tevi atklātu. Nevar zināt, kāda bilde rādīsies. Varbūt būs gribējies būt par bezdelīgu, izskatīsies pēc resnā putna, bet iekšā – plikgalvains ērglis.
P.S. Attēlā mītošie objekti ir pogauskari.
mM man gan šie atgādina skatu no augšas manā ikrīta kafijas krūzē ( kārtīgas piena putas ar kanēli un vaniļas cukura maliņu ).