Jau neskaitāmus vakarus saku sev, ka izskatīšu atvaļinājuma bildes, ka izdarīšu to, ka izdarīšu vēl kaut ko, bet kaut kā nesanāk, turklāt, lai cik jocīgi tas nebūtu, pie laiskuma pierod. Un kā vēl pierod!
Pierod pie aizņemtiem vakariem, pie kino un teātriem, pie maizītēm ar medu, zinu, ka drīz pieradīs arī pie tā, ka ietves pārklāsies ar ledu. Ne tādā sliktā nozīmē, labā. Katram ir nepieciešams atelpas brīdis. Arī jums.
Ja tomēr ilgojaties pēc kāda stāsta un rīta cepumi negaršo tik labi kā agrāk, tad nāciet ciemos tur, kur mīt ikdienas pastkartes. Instagramā. Jā, divdesmit pirmais gadsimts ir beidzot skāris arī mani.
Lai silti!
Bučoju un mīļoju!
Visas pastkartes sasniegušas savu mērķi. Ar bučoju un mīļoju.