Tā kā man ir pavisam maz laika, tad garos stāstos izplūst šodien nesanāks. Būs jādodas uz semināru par jauno kārtību, kas saistīta ar kosmētikas līdzekļu reģistrāciju. Dzēru rīta kafiju un prātoju, kādu avīzi jums te atstāt, kamēr es informēšos un sēdēšu vienā telpā ar veselu baru sievišķu (kaut kāds čujs, ka tieši tā būs) un tas mani neiepriecina. Telpā, kurā ir vairāk par 5 sievietēm, nekas labs nav gaidāms :D
Mūsu dzīvokļa vismazākajā telpā žurnālu kaudzē uzgāju nelielu grāmatiņu par Igauniju un, kā lasāms uz vāka, Igaunija sevi pozicionējusi kā mazo lielisko zemi (great little country). Grāmatiņā izklāstīti visi dostopremečāķeļnosti, tradīcijas un ko tad vispār šajā mazajā lieliskajā zemē sadarīt. Klāt pievienots CD, kurā iekšā “nav ne jausmas kas”, taču pieļauju, ka igauņi visu izdomājuši līdz pēdējam un iekš to CD ir noderīga informācija.
Skatījos uz mazo grāmatiņu un domāju, kā mūsu pašu mazā lieliskā zeme nespēj izlemt, kas tad viņa īsti grib būt – “zeme, kas dzied”, “zeme, kas izbauda lēnām” (šis man liekas īpaši melīgs apgalvojums, jo latvietis skrien, skrien kā negudrs un nezina, kā izkāpt no vāveres riteņa, kurā pats labprātīgi iekāpis) vai arī zeme, kas dejo vai vēl kāds cits variants, ko šajās dienās esmu dzirdējusi. Tiesa gan, tie neoficiālie varianti ir bijuši visasprātīgākie. Zeme, kas dedzina kūlu! Mhm, tūlīt jau ies vaļā, plūdi beigsies un uguns uzņems savus apgriezienus.
Kad biju saskatījusies igauņu grāmatiņu un padomājusi par mūsu zemi, secināju to, ka nav iespējams citiem tā pa īsto izstāstīt, kas tad Tu īsti esi, ja pats nezini, kas esi vai arī gribētu būt un kurp dodies. Jo kā gan, piemēram, izstāstīt cilvēkam, kas ir “sniegs”, ja nekad dzīvē to neesi redzējis un sajutis. Tāds muļķīgs piemērs, bet tomēr. Ja nezini, kas esi un, ja vēl nemitīgi mētājies ar pieņēmumiem par to, kas esi, tad citiem arī būs grūti saprast, lai kā arī necenstos skaidrot. Mans ieteikums tiem valsts reklamētājiem, opreģeļiķis požalusta beidzot un turieties pie šī pieņēmuma, lai publikai ārpusē nesākas sajukums!
Foto aizlienēts no scheffel-gymnasium.de
Kā teikuši kādi ārzemnieki – Latvija ir maza valstiņa pie jūras, kas ir sajukusi prātā ar hokeju.
Priekš manis – zeme, kura dzied, protams.
Priekš manis mainīgā, mīļā, zaļā, dziedošā tēvzeme.
No joku repertuāra: tikai Latvijā kopā ar sniegu nokūst arī asfalts:))