Kompensācija par zaudēto galvu

Ja vien ir iespēja, no objektīva griežos prom. Iespējams, manī mostas kāda dzīvnieka instinks, kas liek bēgt brīdī, kad kāds uz mani tēmē, vai grasās izšaut ar zibspuldzi. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt cilvēkus, kuru objektīvam labprāt ļaujos un ļautos.
Aiga Rēdmane ir viena no tiem cilvēkiem, kuri, manuprāt, ar fotokameras palīdzību spēj ne tikai cilvēku atraisīt, bet arī uzbur juteklisku pasauli. Gluži kā katru manu ziloni pavada stāts, tā viņa rada stāstus – izjustus, maigus un glāstošu krāsu apdvestus.

No 28.oktobra līdz 7.novembrim Rīgas modes nedēļas ietvaros muzikālajā teātrī Ginger&Fred apskatāma Aigas un Sarmītes Ostaņevičas modes fotogrāfiju izstāde “Urbānā Renesanse”. Sarmītes radītie tērpi iemūžināti ar Aigas vērīgo aci.

Visa šī sakarā uz izstādes atklāšanu negāju vis ar ziediem, bet gan ar ziloni, jo tajā tālajā sākumā, manā sākumā, Aiga tika pie pīlītes, kad es vēl tādas darināju, un visai nelaimīgā kārtā (iespējams no sajūsmas par satikšanos) pīlīte zaudēja galvu. Lai to kaut kā tomēr kompensētu, Aigai viņas svētkos dāvināju šo polimērkeramikas mākslinieces Alises Stropelas (Alice Stroppel) radītajā tehnikā darinātu ziloni. Tāds mans pirmais mēģinājums, kurš drīzāk atgādina kūciņu, kurā apvienojies gan ogu, gan piparmētru pildījums.

Priecīgu vielmaiņu!

Published by

Kni

Love yourself more

17 thoughts on “Kompensācija par zaudēto galvu”

  1. O-ou. Un es biju domājusi, ka šis patīk tikai man :D
    Paldies!
    Si, man varbūt uztaisīt Tev sprādzīti no šī materiāla? Man vēl ir =)

    P.S. Mazliet par pašu tehniku. Tās pamatdoma ir maksimāli izmantot pārpalikumus, kas radušies veidojot “cane” – tas ir tas zīmējums, rakstiņš. Saliekot tos slāņot, patiesībā nemaz nav iespējams pateikt, kas veidosies un te savu roku pieliek nejaušība, kas pati visu saliek pa plauktiņiem.

  2. Jā, jā, jā!!! t.i. taisi da jebko no šitā skaistuma un uz randiņu paņem ožamo spirtu, ja nu es paģībstu.. A apročpogas? Varētu?
    Līdz pirmdienas vakaram luncināšu asti :))

    1. Kur ta nu Si nēsās apročpogas? Man šāds skaistums arī regulāri rodas krāsotavā, pāris mēnešos sakrājas tāds kultūrslānis ar visdažādākajām krāsu kārtām, ka prieks :)

      1. Varbūt Si kādam dāvās, lai gan man ir kolēģe, kura valkā apročpogas. Tiesa gan, ne manējās :D

      1. nedāvināšu gan! uzcirtīšos un būšu neatvairāma – balts krekls un t. sarkana samta žaketīte un APROČPOGAS!

        1. Tikko nopulēju, mīļā. Un sprādzīte arī ir :D Nevienu citu, ja vēl neskaita manu Zani, es šonedēļ neiepriecināšu. Esmu sevi izsmēlusi un jāatvelk elpa.

  3. Man ari sausmigi patik :) tiesam :) patik :) (hint: ja sanaks laiks lidz white christmas manam pasutijmam – varbut velos to tiesi tadu, bet varbut palaujos uz Tevi par visiem 100%)
    Bet par urbano renesansi uzzinaju nejausi jau citur un jau paspeju draugiem un radiem nosutit zinu, ka jaiet :)
    un visbeidzot – apskatiju ari piliti – tads skaistums jau no pasiem pirmssakumiem – Tu esi geniali filigrani jutekliski talantiga, Kni :)

    1. Tagad man jālūdz Tev precizēt epastā, kas man īsti jātaisa :D jo es jau esmu sajukusi.
      Citādi – PALDIES!

  4. Mīļš paldies Tev! Par atnākšanu, atbalstīšanu, labajiem vārdiem un jauno ziloņdraugu! Visiem, kam viņu parādu, acis iemirdzas :)

  5. komplimenti par zilonīti :) bet dikti sacerējos un sapriecājos, ka trešajā bildē varētu būt gredzentiņš (pat nezinu, kādēļ man tāda doma ienāca prātā :D )

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.