“Tīģerlapsa,” smējās Rudu. Viņa ir lapsu pazinēja, un ar pazinējiem nestrīdas, tur var tikai padiskutēt, vai mēģināt skaidrot savu versiju.
Lai arī teju vai katrs apģērbu ražotājuzņēmums šajā rudenī sev uzlicis par pienākumu vismaz vienā džemperī ieadīt šo rudo zvēru, manā gadījumā tam nav nekāda sakara ar traukšanos pa modes takām. Tur stāsts par kādu zēnu un viņa iemīļoto plīša lapsu, kuru viņš reiz dāvanā saņēmis no omas, kurai savukārt mežā bijusi pašai sava lapsa. Tāda mazliet pieradināta. Omas diemžēl vairs nav, bet ir silta piemiņa lapsas veidolā. Miegam un sirdsmieram.
Šis ir viens no tiem burvīgajiem stāstiem, kurš vēlreiz apliecina to, ka lietām nozīmi un vērtību piešķiram mēs paši, citādi tās ir tikai lietas. Gregora lapšuku viņa mamma iemūžinājusi burvīgā akvareļzīmējumā, kuram tagad piepulcēsies arī mana lapsa.
Diedziņu pie diedziņa, izliekumu pie izliekuma un divas acis kā punktiņi visam.
Gadījās tā, ka uztaisīju divas lapsas. Pirmo izbrāķēju. Šajā brīdī, acu priekšā nozib tās sejas izteiksmes, kuras vienmēr saņemu no viesiem, kuri apskata ar magnētiem pie leduskapja piestiprinātos ziloņus, kurus esmu pasludinājusi par brāķiem. Neviens nesaprot, par ko runāju. Ticu, ka arī šajā gadījumā nesaprastu.
Labā ziņa: abas lapsas tiek pie jaunām mājām, kas vēl labāk, vienām un tām pašām mājām.
Lai silti!
Skaists zīmējums fonā. …un tie putniņi.:)
Tā ir krāsojamā grāmata, kuru es nekad nekrāsošu, ja tā var teikt. Iegādājos tieši ar tādu domu, ka man vajag tos rakstus, bet ne procesu, lai gan tieši tagad grāmatnīcās (un vispār) uznācis kaut kāds krāsojamo grāmatu bums. Uz dažām pat uzrakstīts “antistress”. Lūk. Nomierinoši līdzekļi lieliem un maziem.
Burvīgs radījums-adījums arīdzan. Kā raksta ‘arīdzan’?
Paldies! Tā arī raksta.
Paldies arī par vakara piedzīvojumu!
tagad, zinot desiņu veidošanas stāstu, šis zvērs ir fenomenāls! :)