Mandalu zilonis #12

Tas nu ir noticis. Kamēr gads velk savus pēdējos elpas vilcienus, tramvajus un autobusus, es salieku punktus, komatus, daudzpunktes un izsaukuma zīmes. Kāds bija? Apmēram tāds pats kā iepriekšējais, proti, diezgan paredzams, viegli garlaicīgs, ar pāris košiem uzplaiksnījumiem. Kā saka, lai neliktos par daudz un nepārēstos.

Šķiet, pagāja kāda stunda, kamēr izdomāju, kas man būtu darāms, tad vēl kāda stunda, veicot priekšdarbus, tad vēl mazliet, veicot izmēģinājuma atspiedumu un tad vēl, kad beidzot ķēros klāt galvenajam, proti, pēdējam mandalu zilonim projektā “12 polymer projects in 2013”. Varētu teikt, ka sajūtas īsi pirms noslēguma ir tieši tādas pašas, kādas tās ir pabeidzot jebkuru darbu. Īsi pirms gribas mest mieru. Nē, nopietni, jau likās, ka, ja nesanāks tagad, paņemšu “akadēmisko” un samierināšos ar vieglu kauna sajūtu par nepabeigto.

Ziloņa centrālā daļa veidota izmantojot pašdarinātu zīmogu, ar kuru atspiedums veikts aplī, kuram pirms tam veidota krāsu pāreja. Te būs bilde ar trīs zīmogiem, no kuriem bija paredzēts izvēlēties vienu. Zīmogu pagatavošanas materiāli ir plastika, trīs dažāda lieluma irbulīši, viena adāmadata, smalka šujamā adata un zobārstu rīks ar tādu bumbulīti galā.

Smieklīgi vai ne smieklīgi, bet izejmateriāla bija tieši tik, lai pāris reizes varētu nošaut pilnīgi garām. Sak, tieši trim vai četriem mēģinājumiem. Viss pārējais ir klasika un iepriekš izmēģināts. Tik vien kā tā darīšanas vaina, jo, sagatavojot tās mazās pērlītes, kaut kā vienmēr nolaižas rokas un visu laiku sev iekšēji jāskaita mantra, ka palicis vēl pavisam nedaudz.

Viņš ir tik zaļš kā šis decembris ar kripatiņu baltā pašā centrā. Nē, es neraudu pēc sniega, ja vien to var noorganizēt tikai Vērmanes dārzā vai kādā citā parkā, citādi no manis skumjas par šiem laikapstākļiem nesagaidīt. Burvīga ziema! Tāds arī mandalu projekta noslēgums. Punkts.

Mazliet tuvāk. Patiešām mazliet.

Katru reizi, skatoties uz ziloņiem no šī skatu punkta, rodas sajūta, ka pašā viducī ir strūklaka. Patiesi glīti būvēta strūklaka.

Priekā!
(Silti jau ir, kur nu vēl siltāk.)