Kni virtuve

love yourself more

McDonalds – pusdienu paradīze ģimenēm?

Sestdien, lai ātri remdētu izsalkumu pirms brauciena uz jūru, kur vējš rīkoja smilšu vētras, iebraucām McDonaldā. Zinu, zinu, nav veselīgi, bet ko jūs to man, dodieties turp un sludiniet šo domu tām n-tajām ģimenēm, kas tur bija ieradušās. Es patiešām biju šokā un nebeidzu par to runāt visu to laiku, kamēr bijām tur.

Labi, ko tad mēs vairs, gadu jau pietiekami daudz, lai saprastu, kas ir īsts ēdiens, taču pirmsskolas knauķim māgā grūzt bigmaku un citus makus, kolu un sasālītus frī kartupeļus?

Ainiņa no blakus galda: divi puikas ap gadiem 6, meitietis (vecāks par puikām), divas pieaugušas sievietes. Viena no tām ar zīdaini. Visi sīkie tiek pie Happy meal paciņām, ceļ laukā Šreka filmas varoņu plastmas figūriņas. Viens otru vēro kā tādi vilki no bara, ka tik kaut kas netiek atņemts. Viņu acīs slēpta agresija un katrs kož nu savā kumosā. Labi, to es vēl varētu pieciest, bet sieviete, kas tikko saēdusies M-tempļa labumus, nu baro mazulīti ar krūti! Lai “slavēti” tie kolas malki, kas caur pienu zīdaiņa mutē plūst! Un it kā tā jau nebūtu gana, mazā tiek sacienāta ar “veselīgo” M-tempļa saldējumu, kas pārliets ar sintētisko zapti. Pasaule, kurp tu dodies?

Pa visu McDonaldu saskaitīju vismaz piecas ģimenes ar maziem bērniem. Skatījos un nebeidzu brīnīties par to, kāda jaunā paaudze aug – sacukurota un sasālīta! =( Kāpēc sīkajiem ir svētki, kad viņi tiek pie čīzburgera un nevis tad, kad mamma sestdienas pēcpusdienā pagatavojusi saldajā rabarberu debesmannā? Atbilde jau varētu būt pavisam vienkārša: mamma debesmannā netaisa.

Iekš humorfoto kni Indijā, M-templī pēc mokoša nakts brauciena ar autobusu. Vienīgā reize, kad Indijas brauciena laikā ēdu gaļu.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • pagesalive saka:

    es ceru, ka pat tad, j man būs bariņš bērnu un pārguruma pilna sirds, es nebeigšu gatavot! (eju izņemt no cepenes šokolādes kūku, ko rotāšu ar zemenēm)

    13/06/2010 at 22:41
    • Kni saka:

      Zinu, ka mana kolēģe Inese gatavo saviem diviem bērniem. Inese, noliecu Tavā priekšā galvu un saku paldies par to, ko Tu dari. Par to, ka cep viņiem auzupārslu cepumus (un atnes arī man =), ka šmorē un vāri, un neved viņus uz maķīti. Lai lielisks atvaļinājums laukos, es pieskatīšu mūsu kopīgo posteni :D

      Une, pēc tam pastāstīsi, kāda kūka sanāca!

      13/06/2010 at 22:49
  • Zhube saka:

    Dārgā, Tev nav ienācis prātā, ka tie bērni – nu tie, kas nav zīdaiņi un ar krūti barojami, paši kaut kur citur nemaz nevēlas doties kā vien uz Macdonalds (ne jau par velti ēd HappyMeal produktus, kur atslēgas vārds ir pievienotā mantiņa)? Pie tam pieņemu, ka katru dienu (gluži tāpat kā Tu) uz Macdonaldu viņi neiet, un arī mātes (cik noprotu, bērnu tev nav, tāpēc diez vai esi kompetenta izprast to, ko mātes ikdienā dara savu bērnu labā un cik vienkārši ir katru dienu taisīt ēst, it sevišķi, ja tas nav dzīves aicinājums un ap ēdienu negriežas visas domas un dzīves jēga) ir pelnījušas atslodzi arī no nepārtrauktās (!!) ēst gatavošanas.

    P.S.Par baļķiem un skabargām acīs nemaz neizteikšos.

    13/06/2010 at 23:26
    • Kni saka:

      Nu jau gan Tu man sabēri.
      Pirmkārt, tas, ka man nav bērnu, nenozīmē, ka es nezinu, kā ir stāvēt pie plīts. Esmu no ģimenes, kurā ir divi vīrieši (viens no tiem sportists, kura pirmie vārdi pēc ienākšanas mājās pēc treniņa ir ĒST IR?) un tad, kad dzīvoju pie vecākiem, es asistēju mammai, kura vienmēr ar izdomu ir gatavojusi un lieliski gatavojusi, turklāt vēl visu iemācījusies pati, jo mana mīļā ome (lai gan teicama pavāre) viņai to nemācīja un paldies manai mammai par to, ko viņa mācījusi man.
      Vai tas tagad nozīmē, ka man bērnu nav, es nevaru izteikties par to, ka mani satrauc bērni, kuri aptaukojas? Par bērniem, kuriem nav fizisko aktivitāšu, kā man bija skolā 3 reizes nedēļā sports?
      Otrkārt, vai tad nepietiek prāta bērnam izstāstīt, ka to ēst ir neveselīgi? No kurienes tagad mūsdienās bērniem sešu gadu vecumā rodas gastrīts?
      Treškārt, māte ir pelnījusi atslodzi, taču vai tad nav citu alternatīvu, kā bērnu uz maķīti vest? Un kur tad paliek tēva loma? … bet par to es arī laikam nevaru izteikties, jo neesmu precējusies. Pardon =)

      13/06/2010 at 23:35
      • Zhube saka:

        Zini, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, bet visiem cilvēkiem nav dota vēlme visiem un visur gribēt gatavot ēst, cepuri nost Tavai mammai, bet mana mamma netaisīja ēst un man arī nemācīja, mācos tagad pati, kopš man ir meita. Bērni, kas aptaukojas nevienmēr nozīmē neveselīgu ēdienu, pie tam bērni ir nenormāli dažādi un visi nedzīvojas tikai pa makdonaldu vai sēž pie TV, mans bērns ir pagaršojis pat čipšus un svara kategorijās ietilpst nedaudz “zem normas” attiecīgajā vecumā. Jā, jā, es pati iedevu pagaršot, esmu mamma un zinu, kas manam bērnam ir labāk. Tici man, neviens (uzsveru – neviens) vecāks nevēl savam bērnam ne aptaukošanos, ne slimības, ne kaut ko citu ļaunu. Un ja tas Tev šķiet tik vienkārši – izstāstīt, ka to ēst ir neveselīgi, kāpēc pati “reizi pa reizei” apmeklē??? Tu uzskati, ka Tu drīksti, bet mammas ar bērniem nedrīkst? Mammas tieši tāpat uzskata, ka reizi pa reizei var, ja sagribas.

        14/06/2010 at 09:39
        • Kni saka:

          Kāpēc es drīkstu un sīkie nedrīkst? Jo viņi vēl aug un tikai attīstās, jo viņiem attīstās garšas sajūtas un piedod atvaino, bet makdonalda ēdieni ir pārsātināti ar visu, ko vien var pārsātināt. Loģiski, ka bērnam pēc tam mājās kartupeļi negaršo. Nav taču sāls pietiekamā daudzumā.
          Un es nesaku, ka čipšus nevar, bet nav labi. Man nepirka, es pati nopirku ekskursijā. Man neko neaizliedza, es tikai saku, ka piedāvāja labākas alternatīvas. Es arī patiešām ticu, ka bērni saprot, ja ar viņiem runā, tikai ja ir nostādījums, tas ir jātur. Nevis pēc principa: nē, nepirksim mantiņu, mammai nav naudas… mamma ieiet pārtikas veikalā un sapērkas.. izrādās, mammai ir nauda. Un sīcis jau nezina, ka naudas nav mantiņai, bet ir maizei.

          P.S. Trīs jautājuma zīmes varēji jau nu aiztaupīt. Pietiek ar to, ka komentē ar izdomātu epastu =)

          14/06/2010 at 09:47
      • Zhube saka:

        Un vēl viena replika. Tā kā Tev nav bērnu, Tev droši vien ir visai miglaina izpratne par to, cik daudz no vārda “neveselīgs” saprot tāds 3-4gadnieks. Pirmsskolas vecuma bērnam stāstīt par neveselīgumu ir tas pats, kas stāstīt zaķim par to, ka ābelītes nokaltīs, ja viņš tās apgrauzīs.

        14/06/2010 at 09:45
        • Kni saka:

          Esi mēģinājusi? Vaina nav bērnos, vaina ir vecākos.
          Mīļo cilvēk, ja Tev ir problēma un es jūtu, ka ir, tad par to ir jārunā ar tiem cilvēkiem, kas var Tev palīdzēt un kaut vai ar to atslodzes dienu, pēc kuras Tu tik ļoti ilgojies. Izlādēšanās manā virtuvē Tev vismaz neko nedos. Nopietni saku.

          14/06/2010 at 09:49
      • Zhube saka:

        Vaina nav nevienā. Katrs audzina savus bērnus tā kā viņš grib. Gribu, vedu uz Makdonaldu, gribu, dodu čipšus, gribu, taisu karbonādi ar kartupeļiem un miltu mērci (kas nebūt nav daudz veselīgāk). Man svarīgāk ir mazs, laimīgs cilvēciņš, kurš ir izteicis vēlmi brīvdienās aiziet uz Makdonaldu (jā, fak, viņam tas ir svarīgi) un man ir svarīgi viņam apliecināt, ka reizi pa reizei es viņa izvēli akceptēju tikai tāpēc, ka viņš to vēlas. Un viss. Nekas slikts nenotiek apēdot kādu burgeru reizi pa reizei. Nu nenotiks – ne gastrīts, ne aptaukošanās, ne arī kāda cita kuņģa slimība neattīstīsies. Un pa lielam, nav nekādas atšķirības starp kolu un sakrāsotajiem vivafrešh un tamlīdzīgajiem ūdeņiem ar “garšu”.

        14/06/2010 at 10:05
  • arietakraasaas saka:

    Debesmannā? Come on! Man drebuļi un zosāda no tā vārda vien metas. Tāpat, ja man piedāvā mājās ceptus auzupārslu cepumus vai kādu sintētisko gardumu no lielveikala- es noteikti izvēlēšos otro, vismaz ar sirdi, ja ne ar prātu.
    Bērnībā mani vecāki izmisīgi centās pasargāt mani no visiem maķīšiem, kolām, snikeriem un amerikāņu multenēm, tikai, diemžēl, rezultāts ir pilnīgi pretējs. Par spīti labajai un kvalitatīvajai izglītībai, latviešu kultūra ,man nav top 3niekā, putras, zupas un mājās gatavoti saldie šķiet diezgan neēdami, pavelkos uz sintētiku un neveselīgiem našķiem.
    Un Maķītis 6dienā…tā tiešām ir bērnu, nevis vecāku vēlme. Bērni ir lieliski čīkstētāji, dīcēji un izdīcēji – zāģē tik ilgi, kamēr pielauž vecākus pārkāpt savas normas. Atceros, kā dusmojos uz savējiem par makdonalda un matu krāsas aizliegšanu, kaut vai.
    Tā ka nemet akmeni vecāku dārziņā, jo nezini jau, kas notiek ikdienā un, pilnīgi iespējams, maksdonalds ir tikvien kā 6dienas vaļība.

    14/06/2010 at 01:10
    • Kni saka:

      Arieta, piedod, ka tā teikšu, bet kur jūs visi esat auguši?
      Bērni čīkstētāji, bērni zāģētāji? Man pat bail izteikties.

      Pēc Tava komentāra man patiešām nav ko teikt. Zini, kā mūsu skolā bija? Uz kafejnīcu gāja vairāk, jo virtuvē neprata pagatavot tā, ka ir garšīgi. Es patiešām negribu neko sliktu sarunāt, bet, lūk, kur ir problēma. Manā bērnībā tādas nebija un, ja man priekšā noliks mammas ceptu ābolmaizi, tēta ķertās zivs cepto fileju ar dārzeņu salātiem vai kaut vai happy meal, es ņemšu pirmo, jo es zinu, kas ir īsta garša un tā kā manas garšas kārpiņas nav atrofējušās, man nav nepieciešams tas sintētiskais ēdiens. Un zini, bērnībā mani izmisīgi neviens necentās sargāt ne no čipšiem, ne kolas. Man vienkārši piedāvāja labāku alternatīvu un visticamākais prata piedāvāt.

      >>Tā ka nemet akmeni vecāku dārziņā, jo nezini jau, kas notiek ikdienā <<

      Jā, esmu mežā augusi un caur spundi barota. Apbrīnojami.

      14/06/2010 at 06:53
  • Rudīte :) saka:

    Ing.. Es brīvdienās biju vienā dzimšanas dienā, kas ilga 3 dienu garumā… Tur arī bija 2 četrgadīgi bērneļi… Nerunāsim par to, ka viņi bija jau tā ļoti atšķirīgi – viens, lai dabūtu to ko grib, sita kulaku uz galda, bet otrs bija sūdzbībele un sūdzējās par visu iespējamo. Viena lieta viņus tomēr vienoja – frī kartupeļi. Es redzēju kā vecāki viņiem centās i gaļu iebarot, i vārītus kartupeļus, i salātus, i augļus. Viss ko viņi ēda frī kartupeļi un kāds cepums.
    Man jau Ing liekas, kad mums būs tie brēkuļi, badā viņus neturēsim un ja viņi gribēs tos frī kartupeļus un neko citu, tad droši vien mēs būsim tās, kas piekāpsies. Protams, tas nedrīkst pārtapt par ikdienu.

    14/06/2010 at 09:30
    • Kni saka:

      Nē, es nepiekāpšos, jo zini kāpēc? Kas sīkais ir tādā attīstības periodā (no zīdaiņa līdz tiem 4 gadiem), viņam garšas sajūtas ir jāattīsta un ir tikai loģiski, ka viņam negaršo ne gaļa, ne kartupeļi parastie, jo salīdzinājumā ar frī, tiem nav tās garšas. Viņš jau no mazotnes tiek piegrūzts ar intensīvu garšu, ar sāli. Viņš nezina ne rūgtu, ne skābu. Tikai saldu un sāļu. Tāpēc nav ko brīnīties.

      Zini, kas pēc tam būs labākais? Kad 6 gadu vecumā tam knauzerim būs gastrīts vai kāda cita kuņģa kaite, vienīgais ko viņš pēc tam gadiem ēdīs, būs auzu pārslu tume, jo no visa pārējā dedzinās un sāpēs.

      Un ar bērniem viss ir kārtībā. Vaina ir vecāku nespējā vienoties par vienādu viedokli. Jā, tagad variet man mest ar akmeņiem, bet es tā domāju. Ja viens no vecākiem aizliedz, otram arī ir jāaizliedz, nevis jātēlo labiņais. Viss atspēlēsies un tas būs vēl trakāk. Bet ko tad es.. ne es uz bērnu ballītēm eju, ne man bērni, ne es precējusies. Man tikai ar vecākiem makten noveicies, bet tas laikam nav arguments.

      14/06/2010 at 09:39
      • Zhube saka:

        Mīļā, visas pārmērības dzīvē ir sliktas. Ja tie frī un kolas mums apkārt ir, pat nedomā, ka bērns viņus neatklās pats, tikai tāpēc, ka Tu nedosi. Un tici man, kad viņš tos pamanīs, nevarēs no galda atraut, kamēr pēdējais frī nebūs apēsts. Bet vispār nesaprotu, no kurienes Tev tās uzmācīgās domas par gastrītiem – neesmu redzējusi nevienu sīci 6gadu vecumā ar gastrītu vai kunģa kaiti, bet “normālu” ēdienu kādu laika periodu neēd absolūti lielākā daļa, ēd tikai to, kas ir salds vai tad, kad ir galēji izsalkuši. Gan jau mātei dabai bija kāds iemesls, ka viņa to tā ir iekārtojusi, gan paspēs uzzināt, kas ir rūgts un kas ir skābs, visa dzīve vēl priekšā.

        14/06/2010 at 09:53
        • Kni saka:

          Man ir ļoti labi zināma kāda bērnu ārste un viņa ķer galvu šausmās.
          Un nē, neēd tikai to kas ir salds, ja sākumā kaut drusciņ ir dabūjuši gan rūgtu, gan skābu. Bērns pie garšām ir jāpieradina.

          Vēlreiz atkārtošu – nekas tam bērnam nav jāaizliedz. Man neviens neko neaizliedza, vienkārši nepirka. Pamēģini runāt, bet pieļauju, ka Tavā gadījumā jau ir par vēlu.
          Turklāt vēl piebildīšu, ka mans bērns neēdīs tā saucamos zivju pirkstiņus, sardeles, cīsiņus.. jo es pati tādus mēslus neēdu. Tas tā, garām ejot.

          14/06/2010 at 09:59
  • mazzinsh saka:

    apbrīnoju to meitene, kura mamma būdama, izteicās, ka sak` kāda jēga gan stāstīt 4gadīgam knauķim, kas ir veselīgs. acīmredzot viņā ļoti “augstu” vērtē savu bērnu. mans knauķis lieliski zin, kas ir veselīgs un kas nav, jo gan vecāki, gan vecvecāki to stāsta. un vēl svarīgāk – rāda piemēru ar savu izvēli. es šajā brīdī savu četrgadnieku simt punkti uzticētu Kni uz sestdienas pēcpusdienu, nevis vienai otrai ” īstai mammītei” ar tik skaidru priekšstatu, kas ir un nav pareizi.

    14/06/2010 at 09:57
  • mazzinsh saka:

    un Kni manu puiku sabarotu ar marinētiem gurķīšiem, tas nu ir skaidrs:) un viņš būtu pārlaimīgs!

    14/06/2010 at 10:04
  • Zhube saka:

    Re, cik lieliski – atslēgas vārds ir – rāda ar piemēru savu izvēli. Ja Kni pati apmeklē Macdonaldu, tad laikam naivi domāt, ka ar bērnu viņa pēkšņi pati uz turieni vairs nekad, nekad nedosies. Nestāsti man, ka tā būs. Atbildi pagaidīšu, līdz Tev pašai būs bērns un viņš būs vismaz divus gadus vecs.

    14/06/2010 at 10:09
  • Zhube saka:

    Ā, es vienu svarīgu piebildi aizmirsu. Mans bērns vēl nekad nav bijis Makdonaldā. Čipšus gan vienreiz iedevu pagaršot. Un viņa konsekventi izvēlas ēst tikai to, kam ir salda garša (starp citu, arī sāļam ēdienam ir salda pēcgarša, pamēģini tīru sāli nogaršot), neko citu nevēlas, viss pārējais viņai ir “negaršīgs”.

    14/06/2010 at 10:13
  • Kni saka:

    Žubīt, atslābsti un ej strādāt =)
    Man ir 26 gadi un makdonalda apmeklēšanas reizes nav bijušas vairāk par 15. Tātad matemātiski ņemot – ne biežāk kā reizi 1,7 gados. Es nevedīšu bērnu uz makdonaldu, pat ne mantiņas dēļ. Un arī limpenes nedošu.. kā Tu teici, vivafresh? Es tak pati tādu nedzeru, kāpēc man bērnam kas tāds būtu jādod. Es pat svešam tādu nedotu.

    Mīļā sirds, kā jau teicu – atslābsti un izkārto tā, lai kāds Tev iedod to brīvo dienu no mātes pienākumiem. Tev to ļoti vajag, citādi Tev agresija pa visiem galiem laukā nāk. Viss būs labi! Nopietni.

    14/06/2010 at 10:19
  • Ieva saka:

    Nevarēju noturēties, nepievienojot arī savu komentāru par šo tēmu. Manai četrgadniecei ir pagaršojuši un viņai garšo gan čipši, gan cola, gan čupačups, gan frī (pēdējie ne vienmēr) utm. junk food. Uz MacDonaldu viņa netiek vesta. Man šķiet, ka viņa pat nezina, ka tāda ēstuve pastāv. Lielāko daļu no “junk food” sanāk “salasīties” ballītēs gan bērnu, gan pieaugušo. Tās nav bieži, tādēļ uzskatu, ka mērenās devās (vecāku “modrā acs” par šo rūpējas) šādu vaļību varam atļauties, vairāk socializācijas nolūkā. Bet parējā piekrītu uz visiem 100% Knii. MacDonaldam ir citas alternatīvas ģimenes brīvdienu “vaļībām”. Mūsu ģimenes brīvdienu vaļība ir vīra ceptās pankūkas sestdienas rītā, kas sagādā prieku gan man, gan meitai. Un ar pilnīgu pārliecību varu apgalvot, ka arī četrgadniekam var pagatavot mājās garšīgu un veselīgu ēdienu. Tas ir atkarīgs no pašas ģimenes ēšanas paradumiem.

    14/06/2010 at 10:20
  • pagesalive saka:

    Man patika viens piemērs no kaimiņu ikdienas, viņiem bērni (3 puikas), visus maķīšus, čipsus, cōlas utl drīkst ēst tikai uz svētkiem vai ja pie kāda aiziet ciemos un uz vietas ir. Mājās tādu ēdamlietu nav. Sīkais savu devu riebeklību apēd, bet tā nekļūst par normu.

    Atšķirība jau starp mums un bērniem, kas to maķīti ēd, ir tāda, ka mēs ar šo paiku neizaugām, mums tā kārojās reizēm, man personīgi, tikai saldējums vafelē, bet bērns, ja viņš ar Laimīgo maltīti izaug kopā ik 7dienā, tak vēlāk nekad neies ēst salātus kafenē, bet čāpos pēc čīzburgera. Ok, varbūt es šausmīgi maldos, bet pieturos pēc atziņas, kas iegūta veicot pētījumus, ja bērns dabon mājās pilnvērtīgu pārtiku – viņš tik ļoti nealkst pēc visiem džankiem. Bet ja mājās tiek pasniegti pusfabrikāti, secinājums skaidrs.

    PS – kūka sanāca makten laba.

    14/06/2010 at 10:21
  • Tincii saka:

    par to, kāpēc McD, čipsi un tamlīdzīgie bēniem nebūtu vēlami: pat, ja uzreiz neseko gastrīts, tā nav tīra sāls, kas dod to garšu, tie ir garšas pastiprinātāji, kas bagātīgi tiek pievienoti. diemžēl reakcija ir tāda, ka ļoti garšo, bet garšas kārpiņas atrofējas un prasa vairs tikai čipsus, uztjūnētos frī vai kaut vai mājas zupu, kam buljona kubiņš piemests.
    Jo vēlāk sāk šos visus ēst, jo ilgāk dzīvo garšas kārpiņas. Jo ilgāk var ieēst normālu ēdienu. Tā ka Kni zināma taisnība ir gan.

    Un par to, ka mēs visi paši kādreiz ēdam McD – pieaugušie arī alko lieto, kaut zin, ka tas nav veselīgi, bet bērniem tomēr nedod. Laikam tak ir atšķirība paša apzinātā izvēlē, nevis – mans trīsgadīgais bumbulītis TĀ GRIBĒJA ALIŅU!

    P.S. arī man nav tiesību neko teikt, jo ne man bērnu, ne es precējusies… (chuckle)

    14/06/2010 at 10:23
  • pagesalive saka:

    Kamēr rakstīju, Ieva jau uzrakstīja precīzi to pašu, tikai jau zinot ko runājot, jo viņai ir bērns :)

    14/06/2010 at 10:23
  • Ilziite saka:

    Ehh, tu ari par šo sāpīgo tēmu? :) Es gan rakstījusi par to vēl nebiju.. Bet pārdzīvoju ļoti. Klusībā vai sarunās ar draugiem..
    Tas nekas, ka neesmu ne precējusies, ne man bērns.. :) Tāpēc viedoklis laikam tīri teorētisks.. Bet lai nu būtu.

    Pēc maniem pēdējiem atklājumiem uztura jomā (par to, ka patiesībā BEZ sāls un cukura var mierīgi iztikt vispār- tā arī tagad dzīvoju), es nespēju saprast, kā var vecāki bēbim frī kartupeļus mutē bāzt?? Vienu reizi Maķītī dabūju noskatīties, un tas bērns vēl tak bij vecumā, kad tikko biezenīšus beidzis ēst. Ko tur darīju es? Svētā neesmu bijusi agrāk nemaz, ēdu visu, kas pagadījās un ar to nelepojos.
    Mans pēdējā laika aktuālākis jautājums – kāpēc skolā bērniem no skolā nemāca (vismaz man nemācīja, ak cik žēl, jo tad varbūt būtu izpalikušas pāris smagas diētas un badošanās :D ) par veselīgu uzturu?? Varbūt tagad jau māca? Cerams.. Savukārt pirms tam tas, manuprāt, ir vecāku uzdevums.. Un līdz tam laikam, kad vecāki vairs nav autoritāte, vēl ir laiks, lai to paspētu..
    Pavisam traki ir tas ka, ieejot kādu dienu Akvalandē ūdens un pirts priekus pabaudīt, acis šausmās uz kātiņiem, cik apkārt daudz bērnu ar “konkrētu” lieko svaru un celulītu (un tas no sāls).. Un nevis vnk apaļīģi, bet burtiski ļum.. Vēl šo parāadību var labi vērot pludmalē.. Līdz nelabumam, ar dusmām uz vecākiem un slimo jaunattīstības valsts līmeņa sabiedrību, un ar milzīgu žēlumu pret tiem bērniem.. Protams, pieņemu, ka daļai var būt dažādas iedzimtas vielmaiņas kaites, kas gan arī, manuprāt, celušās no vecāku dzīvesveida.. par to gan ne šoreiz.. Tas ir cits stāts..

    14/06/2010 at 11:17
  • Murr saka:

    tirgus..
    padzīvojot Vācijā par nepatīkamu tēmu kļuva bērnu audzināšana. Visas mammas komentē viena otru un saka, kā drīkst, kā nē. Jo, raugi, katram ‘normālam’ bērnam ir jābūt saplānotām arī ārpusskolas nodarbībām. Tas nozīmē, 2 reizes nedēļā sports (teniss un dejas, tā lai ir dažādi), klavierspēle (kaimiņu bērni taču visi jau spēlē), zīmēšana, un 5 valodas.
    Braucu uz Latviju ar domu, cik mums forša zeme – savi dabīgie dārzeņi, maize, piena produkti. Un še tev – atkal ķērc mātes un sievas kā tirgū kā vajag un kā nē. Skaisti apmainīties viedokļiem, bet katram tas tomēr savs.

    14/06/2010 at 11:47
    • Kni saka:

      Sirsniņ, neviens neķērc =) Brauc vien mājā, Tava istaba jau pēc Tevis skumst un tirgus ir pilns ar labumiem. Sestdien pa ceļam uz Vintage tidziņu biju. Mana gurķu dīlere joprojām smaidīga un pozitīva.

      14/06/2010 at 12:34
  • Liena saka:

    Uh, ko var pērties! Manas māsas bērni vienam 10, otram 12 – nekad dzīvē nav bijuši McD… un nav nogaršojuši nevienu burgeru. Garšīgākais ēdiens ir medus ar gurķiem, ko reizēm ēd gardu muti. Rabarberu uzpūtenis un mammas ceptie rauši. Nekad neesmu dzirdējusi – aiziesim uz McD… nevajag man te stāstīt, ka apnīk stāvēt pie plīts, bērni kauc, brēc… kā audzina , tā ir… jā viņi arī kauc un brēc, zāģē… un kā vēl, bet pavisam par citām lietām.
    Tā ir vieglākā alternatīva, kā pavadīt brīvdienas, McD…, lielveikali, vecākiem nav jāpiepūlas.
    Un bērni ir Jūsu vērtība un zelts, spodriniet, lolojiet un galvenais mīliet …

    14/06/2010 at 12:16
  • Liena saka:

    Uh, kā uzvilkos. Nepārlasīju. Un re – kļuda kļūdas galā, bet nu doma ir izteikta. ;)

    14/06/2010 at 12:19
    • Kni saka:

      Nesatraucies, es atļāvos ar manu korektora roku tos dažus trūkstošos burtus pielikt ;) Paldies par viedokli.

      14/06/2010 at 12:36
  • Gaisma saka:

    Lienei-Bravo :)

    14/06/2010 at 12:37
  • Sonne saka:

    Forši, ka arī blogos mēs nevarēsim rakstīt to ko gribēsim?! Kur tad, lai raksta?! Sev, draugiem un interesentiem?!

    Hmm.. es neuzaugu ar maķīti, jo tas tikai sāka parādīties un tā kā daudz naudas mums tajā laikā nebija, tādas “ekstras” neatļāvāmies :D

    Pirmo reizi tur nokļuvi, kad kāds klasesbiedrs, lai iegūtu apkārtējo uzmanību, svinēja tur savu dzimeni- burgeru kalni cēlās un kolas upes lija.. rezultāts, sāpošs vēders un kaķis, kas frī kartupleim pat eļļu nenolaizīja, kaut gan mēdz tā darīt (starpcitu, vai esat ēduši aukstus maķīša frī kartupeļus?! fujj), otro reizi mūs tur veda “ekskursijā”, visu klasi :) vāks vsipār!

    Nākošās reizes jau bija, kad biju liela :) kāds burgers asiņojošai dvēselei.. tagad, ja kaut kas no tā nonāk manā vēdērā, tad tikai saldējums- jā, zinu- sintētisks, bet garša tomēr labāka nekā sintētiskajiem iekš supermārketiem.. ja http://www.majassaldejums.lv varētu nopirkt Rīgā ik dienas, tad uz maķīti neietu, bet nevar..

    Par tiem bērniem maķītī, čipsiem, kolu..hmm.. no tā, kas notiek man apkārt saprotu, ka tā vecāki tagad izrāda mīlestību, jo laika, ko pavadīt kopā viņiem nav, tāpēc brīvdienās tiek piedāvāti čipsi un kola… pie TV.. diemžēl! tā teikt, lai izlūgtos piedošanu un bijību!

    Par to, kā es darīšu ar saviem bērniem- nezinu, dzīve parādīs, bet, lai cik maz laika man būtu maķītis tas nebūs, tad labāk uz kādu parastu kafejnīcu, kaut vai bulciņu apēst ar tēju.. arī nav veselīgi, bet par maķīti daudzreiz labāks..

    Lai jauka diena jums! :)

    14/06/2010 at 12:41
  • Zhube saka:

    Ok, eju strādāt un apsolu, ka nekad vairs šo blogu vaļā nevēršu, par komentēšanu nemaz nerunājot – mest akmeni citu dārziņā ir supertruper viegli, galvenais, ka uz citu fona var savu pašapziņu pacelt. Uzskatu, ka ja Tu, Kni, pati apmeklē McDonalds, kaut vai vidēji reizi 1.7gados, Tev nav tiesību pārmest to kādam citam – citiem vecākiem, bērniem, kurus Tu nepazīsti, nezini viņu ikdienas ieradumus un motivāciju apmeklēt McDonalds. Es, piemēram, uzskatu, ka vistas – kūpinātas un citādi apstrādātas daudz vairāk ietekmē celulīta attīstību, kā arī garšas pastiprinātāji, konservanti un krāsvielas, kas ir absolūti lielākajā daļā rūpnieciski ražotajos produktos (nopērkami jebkurā lielā un mazā veikalā, un tos satur arī augstākpieminētā kafejnīcas bulciņa utt), ir daudz lielāka problēma veselīgam uzturam nekā McDonalds apmeklējums reizi pa reizei.
    P.S. Tā kā blogs internetā ir publiska vide, ar kritiku arī ir jārēķinās un jāmācās to mierīgi uzklausīt.

    14/06/2010 at 13:42
    • Kni saka:

      Žubīt, nu ko Tu uzvelcies. Es taču jau pašā sākumā teicu, ka mieru tikai mieru un sagādā sev brīvdienu. Kaut vai bezalgas palūdz un aizej sevi palutini, citādi tā žults, kas Tev iekšā krājas, izraisīs kādu kaiti. Ja Tev gribas kādreiz uz maķīti, nu ej taču un ēd ar prieku, bet bērnam nedod. Ēd pati, bet mazajai labāk nopērc kādu augli. Kaut vai saldu. Viņa izaugs un Tev paldies pateiks.
      Tavas satrauktās sirds nomierināšanai – kūpinātu vistu neēdu… neatceros, kad tādu būtu ēdusi. Tā pat neēdu ne desu, ne cīsiņus, ne zivju pirkstiņus vai kā to visu sauc. Žāvētu gaļu ēdu vien retu reizi, taču tik vien kā biezzupai klāt kopā ar grauzdiņiem.

      Es varbūt nezinu to cilvēku ikdienas ieradumus, bet tas, ka es redzu kā tas mazais tuklrocis sniedzas pēc frī kartupeļiem, man patiešām dūša apskrienas. Kas attiecas uz maniem izmēriem, nesatraucies. Man jau ilgu laiku ir 36. izmērs, turklāt der arī 7.klasē šūtie svārki. =)

      Kritiku esmu gatava uzklausīt, bet ne anonīmi. Tev pat drosmes savu īsto epastu uzrakstīt nav, draudziņ =)

      14/06/2010 at 15:04
      • Gicha saka:

        Jā, izskatās, ka tikai pa spalvai tev jāglauda, Kni… žēl tās meitenes, kas atļāvās tev “runāt pretīm”, jeb izteikt savu viedokli… tu uzreiz viņu pataisīji par “slimu”, -citēju, – Mīļo cilvēk, ja Tev ir problēma un es jūtu, ka ir… un vēlāk vēl skarbāka “aplikšana”… jā, skumji…
        es lasu tavus komentārus un pardomas un daudz kam nepiekrītu, saprotu dzīves pieredze tāda šaura, bet ar viedokli no sava skatpunkta un man patika… bet šodien pārlasot tavas pārdomas, secināju, ka viss ir uz kritiku, nievājošu attieksmi vērsts… tu te par pīļu dīķiem raksti, bet pati dzivo šaurā savējā… par maximas reklāmu, kas, protams, nav ideāla, bet tas skatījums, ko tu piedāvā , mani arī šokē – kur tu to visu saskati? vai tā nevar būt, ka tā ir vienkārši sievietes un vīrieša sadzīviska koķetērija? vai tad tu ar savu vīrieti (vīriešiem) nekad sadzīviski nekoķētē, nespēlējies? tev ir tikai lietišķas attiecības? jeb šī reklāma tev sāpīgi uzplēsa pašas pieredzi, citēju – Esmu no ģimenes, kurā ir divi vīrieši (viens no tiem sportists, kura pirmie vārdi pēc ienākšanas mājās pēc treniņa ir ĒST IR?)… uh, traki tev gājis, tā gan ir atļaušanās un sievietes pazemošana…, bez tirgošanās… :)
        jā, tu ļoti daudz “zini” kā vajag veidot attiecības, audzināt bērnu, bet pati, cik saprotu, brauc tukšgaitā.. vai, ta’ jaunības maksimālisms vēl nav galā? vai ta’ vajaga uztaisīt tādu blogu, lai par visu pateiktu sū…?

        16/06/2010 at 11:15
        • Kni saka:

          Gicha, nav gan jāglauda, taču meitene mani sauca par “dārgo”, lai gan mēs pat ne Tu pazīstamas neesam un būsim atklāti (es netaisos kasīties), bet cilvēkam ir problēma un cilvēks ir saguris, tāpēc būtu tikai jauki, ja kāds viņam pieškirtu brīvdienu, jo meitu audzināt noteikti nav viegli. Es viņu nepataisīju par slimu. Cilvēks, kurš netiek galā un ir saguris, nav slims!
          Turklāt, esmu pret anonīmiem komentētājiem ar izdomātiem epastiem. Ja cilvēks vēlas man ko paust, lai to dara un atklāti.

          Nepiekrītu, ka mana dzīves pieredze ir šaura, taču, ja cilvēks man “brauc” virsū, es netaisos no malas mierīgi stāvēt un šūpot galvu.
          Un Tev ir tiesības daudz kam nepiekrist, tas ir tikai un vienīgi normāli, taču secinājums Tev gan nav pareizs. Viss nav uz kritiku, Tu tikai salasījies un vienīgais, ko gribēji redzēt, ir kritika un to arī redzēji. Manuprāt, ir ļoti daudz pozitīvu rakstu un ierakstu, bet tiem noteikti Tu vairs negribēji pievērst uzmanību, jo biji salasījies kritiskos. Principā šajā blogā ir bijušas tikai tādas 2 lielas izbļaustišanās – par kopēšanu un to, ka liela daļa LV tikai ražo vienu un to pašu un šī, par McDonaldu.

          Par Maximas reklāmu runājot, redzi, varbūt tā arī ir koķetērija, taču pirmais skats uz to tāds noteikti nav. Kas tur koķets? Mums vienkārši ir dažādi skatījuma punkti un ne jau es viena to saskatīju un ne jau man vienai tā reklāma kaitina. Padomā pats, visas pārējās, kur sievišķis pats visu sapircis, bet vīrietis turpina sēdēt. Man patiešām tas neasociējas ar koķetēriju. Bet tas, ka mans brālis nākot pār slieksni, saka: ēst ir?, jo tikko 2h pavadījis smagā treniņā… man neliekas nekas traks, taču foršs arī nē. Un viņš to labi zina, tāpēc Tev par to nav jāsatraucas.

          9Starpcitu, Maximas reklāmas ar bērnu piedalīšanos ir pat ļoti jaukas, taču šis pāris mani kaitina, jo manās acīs tā nav koķetērija. Varbūt reklāmas veidotāju acīs, bet ne manās.)

          Par tukšgaitu: es vēl paspēšu. Man ir pietiekami maz gadu, lai par šo jautājumu vēl nebūtu jāsatraucas, ka es bez satraukumiem joprojām varu vizināties, Gicha. Vai ne? Es netaisīju blogu, lai pateiktu, ka viss ir sūds, bet ko lai dara, ka Tu tikai to vien esi saskatījis. Man ļoti žēl, ja esmu kā Tevi vai kādu citu aizskārusi, taču izdarīt es tur neko nevaru. Priecātos redzēt Tevis rakstītus pozitīvus rakstus. Tieši tā pat kā no Žubītes. Ceru, ka viņa ir tikusi pie brīvdienas, jo pēc pieredzes saku – galvas izvēdināšana ļoti palīdz.

          Un vēl, Gichu: vai tad tu ar savu vīrieti (vīriešiem) nekad sadzīviski nekoķētē.. [..]
          Koķetēju, koķetēju =) Bet ne par to. Es par to vārdu “savs” – mums neviens cilvēks nepieder. Ne vīrietis, ne sieviete. Viņi tikai mums doti uz kādu laiku, lai būtu blakus. To gan jāatceras.

          16/06/2010 at 11:29
  • Laura saka:

    eh, cik laba sajūta, esmu atgriezusies no trimdas neinterneta pasaulē, tagad piesēžos, lai iemest acis tavā blogā un jē ir tik daudz lasāmā… tātad auzu pārslas putra ar zapti priekšā un aidā lasīt :D skatos, ka man arī piemērots ēdiens šim rakstam :D :D :D

    14/06/2010 at 14:18
  • Laura saka:

    zini, komentāri ir vēl jautrāki par pašu rakstu :D tas man atgādina, kā mani darbā gandrīz saplosīja, kad es kolēģei pateicu, ka saprotu viņas 15-gadīgo meitu, kura atsakās ēst gaļu.. un tad man viss kabinets metās virsū, ka es neko nejēdzu, cilvēks taču nevar bez gaļas utt.. karoč užas bija :D labi, ka paliku dzīva un netiku nošmorēta :D

    14/06/2010 at 14:25
    • Kni saka:

      Nemaz nenojautu, ka verētu atsākties Trušu būra ieklepošanas laiki. Nekas, mazliet pacietības un būs vintidžfesta bildes. Varēs mierīgi skatīties un meditēt.

      Un bez gaļas var, tikai jāsabalansē uzturs. Zivis taču vēl ir un mans tētis tās prot TIK labi pagatavot! Siekalas mutē saskrēja par tām domājot. =)

      14/06/2010 at 15:10
  • Murr saka:

    dāmas, ieslēdziet Latvijas radio 1 un paklausieties par veselīgu pārtiku jūsu mazulim, ne svešiem =) lai garšo vasara!

    14/06/2010 at 15:19
  • Ilziite saka:

    :) jautri mums te gājis.. :D
    Prieks palasīt dažādus viedokļus, ko nu kurš uzskata par galveno biedu un nelaimi.. :)
    Tēma sāpīga un domāju, ka būs aktuāla vēl ilgi.. ;) Tā, ka šis ir tikai sākums.. ;)
    Lai visām/iem jauka dieniņa! ;)

    15/06/2010 at 09:50
  • Gicha saka:

    Jā, Kni… uz laiku tu arī esi “mana”… jo, lai vai kā lasīšu arī turpmāk… :)

    starp citu, – esmu sieviete – mājsaimniece -2 bērnu māmiņa – žabo “meistare” – “filcētāja”- ziepju “vārītāja” … :) tas kontekstā ar tavām pārdomām un, manuprāt, pilnīgi vietā!

    16/06/2010 at 12:59
    • Kni saka:

      Neesmu, neesmu =) Un Tu mana arī nē. Pastāvēsim vienkārši blakus.
      Izklausījās gan, ka Tu no pretēja dzimuma flanga.

      Par tām “manām” pārdomām… es tikai toreiz atļāvos pateikt skaļi to, ko citas klusu nodomā pie sevi un rēķinājos ar reakciju. Tā kā viss kārtībā.
      Vēlreiz piedod, ja tas Tevi kā aizskāris, bet tādu nu es esmu.. bezkaunīga. Sirsnīgi bezkaunīga.

      P.S. Joprojām domāju, ka žabo ir jāizskauž (smejos), taču pēc Tevis nosauktā – esi plaša profila sieviete! Laipni lūgta arī turpmāk. Ceru, ka sev kaut ko pozitīvu no šī visa arī vari atrast, citādi būtu žēl, ka nāc lasīt tikai kritikas. Lai Tev koša diena! Un citiem arī.

      16/06/2010 at 13:15
  • Kni saka:

    Filma visiem tiem, kas mani par šo rakstu noknābāja. Noskatieties. Tiešām.
    http://www.youtube.com/watch?v=maeXjey_FGA

    Ja ar angļu mēli nesanāk draudzēties, tad šo filmu var atrast arī filmix.net
    Lai kā gribētu novēlēt patīkamu skatīšanos, tā tāda nebūs. Tāds laiks, tāda paaudze aug.

    17/03/2012 at 20:48

Leave a Reply