Melns #2

Es mazliet apbrīnoju sevi par to, ko kādreiz nosolos nedarīt. Patiesībā, tā pat nav apbrīna, tā ir ieķiķināšana, vai arī apbrīna, kas rezultējas ar ieķiķināšanu, kad ar cietu seju apgalvoju kaut ko tikai kaut kādu iedomātu pieņēmumu dēļ. Sak, nedarīšu tāpēc, jo tā visi dara. Nedarīšu tāpēc, ka tas ir tik klasiski, taču kaut kādā brīdī, kad visu laiku mēģinu atrast kaut ko atšķirīgu, tik ļoti pārņem ilgas izdarīt kaut ko vienkāršu. Kaut ko ierastu. Tieši tā, kā to dari citi.

Šis ir vēl viens mēģinājums pieradināt melno krāsu.
Ja neskaita to brīdi, kad, veidojot stiprinājumus, manī uzvirmoja neizskaidrojams satraukums un kaimiņu radīto soļu nervozitāte, ar prieku esmu gatava mēģināt vēlreiz pieradināt klasiski melno. Lai tomēr katrā reizē būtu cits izaicinājums, pamainīju formas izliekumu un detaļu izkārtojuma virzienu. Kad rotu savēru, kādu brīdi pastaigāju pa māju, lai to sajustu. Tā sajūta bija ļoti laba. Ļoti.

Lai tie tirkīzkrāsas zilie viducīši būtu kā sauciens pēc skaidrām, saules pielietām debesīm. Lai silti!

Published by

Kni

Love yourself more

9 thoughts on “Melns #2”

  1. Ko nu kurš sev sola, es sev saku, ka nebūšu kā apsēsta uz visu zilo, bet nesanāk. Gaumīgas!

  2. Arii man nenaak miegs, jaa… Un shis nu gan ir viens LJOOOOOOOOOOOOOOOTI GAUMIIGS darinaajums! Tik man veel shikumam pietruukst mazs akcents ar zelta pieskanju, bet tad es droshvien acis izvalbiitu veel vairaak nekaa tagad siiki un smalki peetot :)
    Kaadai buus noteikti jaabuut LJOTI prieciigai to valkaajot!

  3. Paskat, paskat! Četras dāmas vakarnakt nav gulējušas, un man likās, ka es viena, kura nevar miegu pievilināt.
    Paldies par jaukiem vārdiem. Līgu, kāda jau ir priecīga. Es esmu priecīga. :) Un zeltu nevalkāju, mīļā žagatiņa :)

  4. :D Man miegs kaa Tavs kumeltinjsh ar cukurgraudinjiem jaapievilina, bet nu dazhreiz jaa,man gribas ko zhagatas shikumam, spiizdumam :D

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.