Mirklis pirms uzticēties

Viņa ir slaida, garām, tievām kājām, kas tik tikko pieskaras grīdai. Balerīna, kas pirmajā mirklī izsauc spurdzienu un klusi pie sevis nodomāju, ak, nē, nenodomāju, pateicu skaļi.. tieva kā zarna. Tā nu balerīna turpina skraidelēt pa istabu. Meklēdama savējos, periodiski nodemonstrē skaļo balsi un, kā jau īsta sieviete, vienu reizi uzšņāc. Rokās nedodas, taču prom arī nebēg. Plikšķina lielās acis, veic apkārtnes un manis izpēti, met lokus un bļaustās, t.i., runājas, līdz pienāk mirklis, kad taurīte apklust, ielec blakus, atnes pašu dārgāko – grabošu spēļu peli un noguļas augšpēdus – kasi manu vēderiņu. Kaķu madāma mani ir pieņēmusi un gatava spēlēties.

Redz, tad es pēc šī mazā priekšnesuma nodomāju: cilvēks taču dara tieši tāpat. Met lokus, maldās un pēta, izrunājas un vēro, cik ļoti var izrunāties, taču pienāk mirklis, kad viņš izlemj uzticēties un otram noliek priekšā ja ne pašu dārgāko, tad ko vērtīgu gan. Ak, un draudzība var sākties.

Citādi sveicieni no Ziemeļpola. Pēc divu mēnešu pārtraukuma esmu tikusi līdz mājām. Absolūti ilgākais pārtraukums kopš neesmu bijusi ciemos pie ģimenes. Mans egoisms vasarā nudien bija ņēmis virsroku. Visu tikai sev, neko ģimenei, neko plastikai.. tikai sev. Un ziniet, man nav žēl.

Lai silti!

Foto

Published by

Kni

Love yourself more

5 thoughts on “Mirklis pirms uzticēties”

  1. Brīnos un nevaru nobrīnīties :) :) kur viens cilvēks TIK dzīvi, skaisti un izjusti var rakstīt par kaķi..

    P.S arī es esmu kaķu persona :D :D

  2. >>Sonne: kaķu cilvēkam tas lielas problēmas nesagādā =) Paldies

    >>Gaisma: 11’C. Sāku saprast dienvidnieku.

  3. skaisti aprakstīts :) un piekrītu, ka cilvēki dara tā pat, pati drošvien to nebūtu iedomājusies

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.