Lai gan nedēļas nogalē sanāca visādi blandīties apkārt un maz pievērsties plastikošanai, šo to tomēr sadarīju. Pavisam jau neslinkoju. Tātad, ko mēs iepriecināsim? Iepriecināsim Raiti ar diviem ziloņiem un iepriecināsim kādu jaunkundzi, kas atsūtīja ziņu iekš flickr.com par to, ka vēlētos, lai izgatavoju viņai pērles. Pārējo darīs pati. Sarkani puķotās pērles vēl tiks pie lakas kārtas un Raita ziloņi arī. Nav, nav, panikas nav.
Tas viss pārējais tā kā man. Nolēmu sev arī uzburt kādu krelli, taču pagaidām tikai pērles.
Lai labi bildes lūkojās!
Man ir arī divi sveicieni: Tincii mincii, kura iesprūdusi Ungārijā un netiek mājās =( Tincii, turi buru!
Otrs sveiciens ir tam detektīvam, kas visu nedēļas nogali googles tantes meklējumu logā rakstīja atslēgas vārdus “tincii” un “tincii kni”, un tad nāca virtuvē lūkot, ko tad ir atradis. Redzi, Tincii, kāds Tevi jau te meklē :D Brauc mājās!
Nedēļas nogales rezumē
Published by
tās sarkani zaļās atgādina zemenes ;)
ņam, ņam!
atnācu mājās. ienācu Tavā blogā. un viss, “bladāc” noģībiens, ku smuki. :)
Esmu iemīlējusies zaļajā zilonī. Debešķīgs!
Paldies!
Ceru, ka nesalauzīšu Tavu sirdi sakot, ka tas jau kādam pieder.
Ai, sirds jau lūzīs, bet uz nākamo zaļo brīnumu gan piesakos rindā jau laicīgi :)
Bet es nevaru Tev neko apsolīt tuvākajā laikā =(
Piespiedu brīvprātīgā kārtā visamaz tuvāko mēnesi kļūšu par nelaimīgu darbaholiķi. Tā nu ir sanācis, ka es neskrienu uz darbu kā glābiņu no ikdienas vai bēgot vēl no kaut kā. Man patīk mans darbs, taču man patīk arī plastika. Ziloņi skums.