No dabas nācis

Četrās sienās lielu iedvesmu gūt nevar. Sniegpārsliņas pie lampas nomainījušas dzērvītes, bet ziloņi tēpjas kustīgās ūdens zālēs, pavasara asnos, pavisam caurspīdīgā ledū un atblāzmo košzilās debesis.
Te arī viens tāds no dabas nācis.
Ja vien Gita saka “JĀ!”, tad jau rīt var nākt pakaļ. Ja Gita teiks nē, tad zilonis ir brīvs kā gājpunts, kurš atgriežas mājās.

Published by

Kni

Love yourself more

7 thoughts on “No dabas nācis”

  1. viņa varētu teikt nē, ja vien… man nebūtu kāds liels un varens mērķis, kuram nepieciešams katrs delfīns…
    dikti patīk šis lopiņš!

    1. Sargi delfīnus, viņa pateica – jā. Tas lopiņš radinieks Tavai sprādzītei un apročpogām. Veidots tajā pašā tehnikā.

  2. es jutu, ka manējais – patīk gan raksts, gan krāsa.. beidzamajā laikā vilka uz zaļajiem un tā vilkme kkā nemanot ir pārmetusies uz zilo…
    arī Tavi nesenie zilie piesaistīja manu uzmanību..

  3. Parasti klusu atnāku un klusi jūsmoju pie sevis, bet šoreiz tā uzrunāja! Vienkārši, bet ļoti skaisti!

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.