Vai ir vēl kāds, kurš šodien saņēma pamatīgu lietus šalti?
Bet vispār, kaķi jau otro vakaru guļ manā tuvumā un sargā. Dilli vakardien pat sākotnēji nodēvēju par tīģeri, kā rezultātā vēlāk sanāca – tīģerdille. Gluži kā garnele, tikai dille. Krāsas jau aptuveni ir, pārējo domās pievilks aiz ūsām.
Kad rīts un vispār diena kārtējo reizi iesākās ne visai skaisti.. tas pat būtu maigi teikts, man atkal apskrējās dūša, sašļuka pleci un neizpratnē pierē savilkās krunka. Vienīgais, ko tobrīd vēlējos bija mazgāt visu šo nastu nost. Kaut vai visu dienu sēdēt vannā, stāvēt dušā, bet tikai lai tas ir nost. Prom. Pavisam prom! Pavisam! Un kas notika vakarā? Ziniet, es patiešām brīnos, ar kādu ātrumu piepildās tas, ko dažkārt vēlos, kā rezultātā atkal prātā pavīd doma – vai tik nevajadzētu uzmanīties ar savām vēlmēm, jo var notikt šmuce un tās var piepildīties. Ko tad? Iespējams izrādīsies, ka to nemaz nevēlējies…
Kas tad notika? Es tiku negaisā. Braucu ar velosipēdu pāri Zemitāna tiltam un kā tāda siena pār mani gāzās lietus – milzīgām, spēcīgām un atspirdzinošām lāsēm. Tas mazgāja visu nost tieši tā, kā es to no rīta biju vēlējusies. Traucos pretim nezināmajam, mati neplīvoja. Tie bija pielipuši pie ķermeņa tieši tāpat kā drēbes. Tās kļuva smagākas un liptin lipa. Piekļāvās, it kā gribētu būt man tuvāk un pateikt, ka nu ir droši. Es gavilēju. Gavilēju un smējos par to, cik šis lietus patiesībā zīmīgs, atspirdzinošs un veldzējošs. Es smaidīju par to, kā tas mazgā nost to, kas tik ļoti krājies un uz mirkli sajutu patiesu vieglumu, kurš man tik ļoti bija trūcis.
Tie, kas nepameklēja tulkojumu tam „man trifft sich zweimal im Leben”, piedāvāju variantu angļu valodā ar vienu no šajā teicienā ietvertajām domām: Be nice to people on your way up the hill, cause you meet them on your way down.
Lai labs miegs un rīts!
Foto loto no šejienes.
šovasar jau vairākas reizes esmu izmirkusi līdz kaulam, dejojusi lietū, un lēkājusi pa peļķēm. Laime Pilnīga :))
Tik skaisti! Es venmēr šādu – vasaras negaisu esmu uztverusi tieši tā, skaisti, pārsteidzoši, spirdzinoši un atbrīvojoši. Štrunts par drēbēm, matiem un kurpēm, viss izžūst, izkūp gaisā, paliek vien viegla, viegla sajūta!
…un saldējuma kokteilis ar upeņu sulu un kanēli tam visam pa virsu. Bija forši. Manas drēbes žūst joprojām.
Man savkārt ļoti ļoti patīk tā izjūta, ka negaiss plosās aiz loga, bet es drošībā un siltumā, piemēram kā vakar vāru siera zupu … un ir tik mājīgi. Katrā ziņā negaiss vasarā ir skaisti, noteikti!
Tīģerdille! Tincii sajūsmā.
Un priekā par to, ko lietum izdevās izdarīt ar Kni.
Skaisti… :)
Negaisu nēesmu redzejusi jau gadus četrus, piecus… Tādu īstu ar zibeņiem un dunoņu… Tāpat, ka sniegs nav manīst, ak nē, mazliet to redzeju pagajušo ziem… :)
bet, ar vēlmēm un sapņiem tiešām jābūt uzmanīgiem… nekad nevari būt drošs, kad tie piepildīsies…. Un, galvenais – Kā! :)
Mani, ceļā uz trolejbusu un no, vakar pārtvēra šļāciens, kas 2 min laikā neatstāja nevienu vīli sausu.. Bet es nesūdzos – tā vasarā jābūt!! :)
Somewhatamazing, sveicu ar pievienošanos wordpress saimei =)
Tencinu! Cerams šī nodarbe veiksmīgi iedzīvosies manā ikdienā :)