Tas būs par manām dīvainībām, jo normāla neesmu. Vārds “normāls” man asociējas ar viduvējību. Tādu, kaut ko absolūti nekādu, apmēram tieši tā pat kā ar tām lietām, par kurām saka “interesanti”. Trīs lietas, kuras var droši atbildēt, ja nav ko teikt: labi, normāli vai interesanti. Galvenais neko vairāk nepaskaidrot, jo viss jau tāpat ir skaidrs. Nekas īpašs.
Tad par tām dīvainībām.
Keta taisās uz mājām un pēc pāris minūtēm Tincijs būs klāt, liks Ketu restīšmājā un vedīs uz īstajām mājām. Ciemakukulī nopirku gurmānu ar tunci (tā es saucu kaķu konservus Gourmet, kuru nosaukumu reklāmā tante nepareizi izrunā). Tas par labu uzvedību. Keta patiešām uzvedās labi, ja vien neņem vērā to krākšanu, t.i., murrāšanu naktīs pie manas auss. Jau pamanījos viņu salīdzināt ar krācošu vīrieti, lai gan savā mūžā ar nevienu tādu man nav bijusi darīšana. Par komentāru, ko izteicu par krācošu vīrieti, saņēmu visai skarbu diagnozi, lai gan ko tur man to diagnozi, krākšana ir slimība, kas jāārstē. Ko es teicu? A nu, ja tāds “lieliskais” gadīsies, būs jāiet gulēt viesistabā, lai gan nekādiem lieliskajiem es neticu. Pie daktera būs jāiet, ko citu es varu teikt.
Īsāk sakot, mana dīvainība ir tā, ka mani kaitina visādi trokšņi. Ja neskaita to krākšanu, tad man tracina arī skaļa elpošana, kas, lai neliktos dīvaini, arī norāda uz veselības problēmām, jo vesels cilvēks elpo klusu. Tā, ka tik tikko var dzirdēt. Iedomājieties situāciju autobusā vai jebkurā sab.transp. Jūs sēžat un viens tāds vai tāda stāv blakus un elpo virsū. Man nevienu vien reizi ir gribējies palūgt, lai neelpo manā aurā vai arī to, ka man ir jutīgs biolauks :D
Troksnis numur trīs – čāpstinšana un visi tie čmoki čmoki skūpsti tā, ka viss pagasts dzird, kā Pēcis ar Annu mutējas. :D Par šo man īpaši nāk smiekli. Starp citu, mazajai krācējai, t.i., murrātājai Tincijs tikko bija pakaļ. Aizbrauca Ketu mājās. Murrās tagad tur.
Lai cik viss smieklīgi neliktos, radio negrib skanēt. Mājās klusums un arī šis “troksnis” man tieši šobrīd kaitina :D
Droši varat izteikt arī savas dīvainības, jūs neviens nenosodīs. Padomājies, pasmiesimies visi kopā :D
P.S. Tā kā man nav twitter un šo man citur nav kur pateikt, tad teikšu TE! Šodien esmu atklājusi, kas ir vīriešu žabo. Jā, jā, man neizsakāmi patīk šis aksesuārs. Tik ļoti, ka tālāk vairs nav kur. Pateicoties Agnesei, kura pamanījusies pietiekami bieži izteikties par Statoil somām (skatiet tur zemāk zem bildēm 1.punkts), lai arī man uzmestos zosāda ik reizi, kad tās redzu. Kaut vai šodien.. nu simpaķaga, mētelis, tik zolīds ka vai un še, tev, brāli vasarsvētki visa gada garumā – pāri plecam staķika soma. Agrāk, kad šī manta tika pieminēta diskusijās, nesapratu, par ko ir runa. Sasodīts, tagad es tās redzu visur. Mīļie, vīrieši, atdodiet tās mazajam brālim. Lūdzu! Mīļās, sievietes, uzdāviniet saviem vīriešiem glītu somu. Jūs taču visu ziniet par somām!
Vakariņās Blur! Priekā!
:) ui, par dīvainībām man patīk… :) jo redz, pagaidām vēl neesmu sastapusi nevienu citu cilvēku, kas varētu nosēdēt mājās visu dienu pilnīgā klusumā (bez mūzikas, radio un TV), tikai ar sevi, saviem sadzīves trokšņiem (klaviatūras klaboņu, karotītes piesitienu pie krūzītes, soļu dipoņu utt).. Un es ne tikai varu, bet man ļoti patīk.. Jo tad neviens un nekas nejaucas manās domās, manā ritmā un manās sajūtās.. Tad es “dzirdu” sevi.. Jo tikai tā varu uzzināt, ko gribu un ko man vajag..
Protams, lai iekļautos sabiedrībā, es fona trokšņus lietoju, kad man ir kāds ciemiņš. Vai arī – kad pati sev esmu apnikusi un gribas no kādām domām aizbēgt… Vai – gribas ilūziju par sabiedrību..
õ! pilnīgi trāpīji 10niekā, kā man tracina čākstināšana, strēbšana, čūkstināšanās (skaļa bučošanās). Kad mans, protams, anonīmais kolēģis iet garām manam galdam, gardi nostrēbjoties tēju, man šermuļi iziet caur kauliem no nepatikas, tajā brīdī šis cilvēks man šķiet briesmīgi riebīgs kā kāds rumpumpels.
+protams, mans draugs krāc un runā, un griež zobus pa nakti, paldies tievam man ir ļoti labs miegs, un, ja pamostos, nav grūti pagriezt uz otriem sāniem, lai izbeidzas šīs briesmu skaņas, ne pie kāda ārsta es nevaru aizsūtīt, jo īsti izdzīvotāji drīkstot krākt, nu lai
Man arī bija tāda mugurene. Ņēmu viņu fočuka pričendāļiem, jo līdz šim visu smagumu pārnēsāju speciālā pleca fotosomā, kas nebija visai ērti, it īpaši, bildējot kāzas. A šitā tieši – melns + dzeltens, mana NIKONA krāsās un visu feini var sailkt iekšā :) Prieki beidzās, kad uz ielām sāka parādīties pārāk daudz dzeltenmelno somu. Tad gan fiksi vedu savējo uz Dobeli atdot mazajam brālim (tas bija gadu pirms Agneses ieteikuma!), kuram, kā izrādās, šāda soma jau bija! :D
:) TĀS JAU NAV DĪVAINĪBAS, JO TO NEDARI TU, VIENKĀRŠI LIETAS, KAS KAITIA! :) (bļin, aizmirsu Caps Lock izslēgt, sorry, nebļaustos, vnk darbā esmu)
Man ir dīvainība, kuru daru es – es iesledzu filmu un neskatos to, bet klausos, pa to laiku kamēr filma iet (ne visas bet pārsvarā ja nepiespiežu sevi, tad daru tieši tā) es pārbaudu e-pastu, lakoju nagus, raustu uzacis, atbildu uz vēstulēm vai izskrienu cauri kādam rakstsm. Bet visu filmu es būšu noklausījusies! :) un zināšu ko kurš ir darījis un teicis. :) Mēģini ārstēties no šī – nolieku portatīvo tālāk no manis un apskauju spilvenu skatoties filmu, lai nav kārdinājums izstiept rokas un kaut ko darīt! :)
mani kaitina ja vīrietim ir gari nagi, es vnk varu noģībt tos ieraugot, kaut kas TIK pretīgs, brr… Nu skatos kopts džeks, labi ģērbies, kurpes tīras un tad pēkšņi – bļāviens, viņam ir gari nagi! Brr… un ja vēl netīri… Fui…
a un manā galā saka – normāls ir vidējs starp sūdīgu un galīgi sūdīgu! :) tā kā ir labāk būt nenormālam! ;)
milzu paldies par Ketas auklēšanu un piedod par miega traucējumiem! šodien gan viņai bija uznācis kaut kāds vemsis, bet es ceru, ka tas ir “kaķu parastais”, kad spalvas pārāk daudz norītas. Nu jau guļ man klēpī un murrā nost. Man tas “traktors” patīk un ļoti palīdz iemigt, īpaši, ja viņa guļ man virsū. Tad murrāšanu pavada ļoti nomierinošas vibrācijas. Bet nu tas tā. Vēlreiz – Paudies!
Lūdzu, draudziņ! Kā jau teicu, tikai tas mīnuss.. nu Tev labsajūta, man nespēja gulēt. Citādi Keta ir feina meitene. Laba juridiska audzināšana jums tur :D
ak jā, un mani kaitina šņaukāšanās, kā arī smirdoši tipi. Vienam šņauceklim sabtransā, kur nebija iespējas izkāpt, iedevu salveti. Bet no smirduļiem mēdzu demonstratīvi aizklāt seju ar šalli. Man vienalga, bet savu peregaru lai elpo virsū citiem. Mana labsajūta man svarīgāka.
mums darba kolēģe smird, viņa jauniņā. Citreiz tā it kā sapuvušas zivis, citreiz ir tāda sajūta, kā kāds skrējis maratonu un pēc tam uz starta līnijas vnk ir nomiris. Bet es no viņas tālu un man nav ar viņu nekādas darīšanas jākārto tad nu man netraucē. Bet 3. trolejbusā es vienreiz 4 reizes pārsēdos, jo visādi smirdīgie man priekšā vai aizmugurē bija apsēdušies! :)
Par ēšanas paradumiem runājot, mani kaitina tas, ka švīkā ar dakšiņu vai nazi šķīvi, cenšoties izkasīt pēdējo pārtikas atlieku – tā skaņa ir drausmīga manām ausīm.. tad jau labāk, lai izlaiza, ja grib tik ļoti iztīrīt :)
Un vīrieši un somas tas vispār ir kaut kas… :)
>>tad jau labāk, lai izlaiza, ja grib tik ļoti iztīrīt :)<<
Labu ēdienu uz šķīvja atstāt nevar.
Pat drusciņ ne :D Es ar nelabprāt atstāju.
:) tāpēc jau es ieteicu izlaizīt.. ka tik nav tā švīkājošā skaņa :D
Apsveicu! Tu esi 3000.šā komentāra autore =)
:)) Paldies, man patīk skaitļi, kuros ir 3 :))