Kni virtuve

love yourself more

Paskaties, kā brālis prot… a Tu?

Kolēģei pirms gada, varbūt vairāk uztaisīju krelles pieskaņotas kleitai, kurā viņa devās uz draudzenes kāzām. Iedeva man auduma gabaliņu iedvesmai un gaidīja rezultātu. Prieks skatīties, ka krelles valkā vēl pat šodien, taču nu arī viņas māsai tādas kārojas. Tieši tādas!
Šovakar ķēros pie darba un uztaisīju māsai krelles. Pilnīgi citādākas ar domu, ka laiks būt pašai, laiks būt individuālai un māsa ir māsa. Māsa nav etalons, kuram nepārtraukti visus sīkumos līdzināties.

Tad nu es aizdomājos, vai kādreiz esmu salīdzināta ar brāli. Vai kādreiz man maz kāds ir teicis – paskaties, kā brālis var! Paskaties,kā brālim labi sanāk! Paskaties, kāds brālis veiksmīgs, bet Tev kaut kā klibo… Neatceros arī, ka brālim kāds būtu teicis – skat, cik māsa labi mācās, bet Tu gan tā.. nu tā.. vecīt, varētu tomēr no māsas pamācīties. Skat, kā māsa zīmē, darbojas, bet Tu tik tā ar to savu sportu.. vai nu tur kas būs, bet nu paskat, kā māsa.. Paskat, kā māsa pieprot vairākas valodas.. Tu arī varētu vēl kādu iemācīties… Neatceros, jo manī ir pārliecība, ka tā nav bijis, jo mēs katrs par sevi un tik un tā kopā. Ja esam kritizēti, tad katrs individuāli.

TAČU ir vecāki un ir arī vienkārši paziņas vai sazin vēl kādi, kas norāda citiem nepārtraukti. Skat, skat, māsiņa kāda centīga, bet Tu tāds.. Skat, skat, kāds brālis nopietns, bet Tu gan tikai pa gaisu. Naudu nopelnīt neproti un pa meitām vien vandies. Labāk paskaties, cik mērķtiecīgi brālis…

Un ziniet, tas griež. Tas šausmīgi griež!
Kad skolas laikos mājās atnācu no skolas ar švakāku atzīmi, vai vēl kaut ko, kas neizdevies, mēdzu mammai teikt: “…bet citi bērni, ” uz ko saņēmu atbildi, ka citi ir citi un viņai tie citi neinteresē. Sabāra, sapaijāja un miers, lai citi dzīvo tālāk.

Jautājums: Kā ir gājis jums un kāpēc vecāki tā dara, kaut vai jau no mazotnes veikalā norādot: paskaties, kā tā mazā meitene/mazais puika prot uzvesties, bet Tu gan kā tāds burlaks…
Psihologu studijā!

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Rudīte :) saka:

    Zini, es ar neatceros, ka man tā būtu bijis. Mēs visi trīs esam bijuši līdzvērtīgi vecāku acīs, un nekad neviens netika izcelts. Protams, ie lietas, kas bračkiem iet no rokas, bet man nē, vai otrādi. Mēs bijām, esam un būsim labs tīmiņš tik un tā. :)
    Vispār man liekas, ka tas nav labi ka tā dara. Tas bojā attciecības starp bērniem, un rodas nevajadzīga sacensība ģimenē.

    12/12/2010 at 10:27
    • Kni saka:

      Ziemeļpolā ar bērniem laikam tā nedara, vai ne? =)
      Vēl Inī jāpajautā, viņai varbūt būtu ko teikt šajā sakarā.
      Bet vispār, Rudīt, Tev vajag jaunu epasta adresi :D :D :D Šitā vairs nepiedienas. :D

      12/12/2010 at 10:30
      • Rudīte :) saka:

        Par visām e-pasta adresēm būs jāpadomā. :D

        12/12/2010 at 20:23
  • Nuna saka:

    jā, Ziemeļpolā tā nedara.

    Atceros, ka mani bāra, ja es lielā māsa nevarēju būt gudrāka par brāļiem un uz viņu provokācijām neatbildēt. Tas mani tā kaitināja. Viņi muļķojas, bet man jāpacieš un jāsēž klusu, jo es taču esmu lielāka un gudrāka.

    12/12/2010 at 12:00
    • Ilziite saka:

      Ui, kā saprotu.. Vecāko bērnu liktenis laikam.. :D

      Njā, bet salīdzināšana, manuprāt, ir visai nogalinošs pasākums. Jo beigās var nonākt pie tā, ka paliek neizmantoti un neattīstīti talanti.. Jo visi cenšas būt labi matemātikā vai dzejoļu skaitīšanā.. Un aizmirst vai nepamana, kas ir tas, kas patīk un padodas..
      Un vēl, tā pamatīgi grauj pašapziņu.. Jo tu nekad sev neesi pietiekoši labs.. Jo vienmēr tak var atrast kādu, kas ir labāks..

      Ai, un vispār sāpīgs jautājums..

      Kāpēc? Mans minējums ir pārprasta un nepareizi izpildīta “motivēšana”.. Un neprasme izrādīt mīlestību.. Kas diemžēl nav retums..

      12/12/2010 at 19:57
  • Elīna saka:

    Man tādā ziņā gāja smagi – daudz esmu tikusi salīdzināta ar citiem, kas atstājis sekas vēl tagad. Gribas būt tai vis..vis..vis.. un tikai pamazām saprotu, ka tas nav ne iespējams, ne vajadzīgs.
    Vecāki, tētis jo īpaši, droši vien gribēja tikai kā labāk, lai motivētu, bet, manuprāt, pilnīgi nepareizi. Tā arī iedzīvojos visādās nelāgās kaitēs un ar sekām cīnos vēl tagad.

    13/12/2010 at 09:32
  • ezz saka:

    Mani salīdzināja ar māsīcu – jaunāku par mani. Sāncensība mums joprojām ir, neteikšu, ka nevaru viņu ciest, bet kontaktēties un tusēties nemaz negribas :D Man gan atšķirībā no Elīnas bija citādaka reakcija – tiklīdz sāku kļūt pašpārliecinātāka,iecirtu kāju zemē un darīju pa savam, liekot mammai, ja jau viņai tā māsīca tik ļoti patīk, adoptēt viņu un likt man svētu mieru :D

    13/12/2010 at 12:18

Leave a Reply