– Kas tu esi – pūce vai cīrulis?
– Pūcīgs cīrulis.
Visādi citādi šo var nosaukt par bērnu spēlēm, kad darbi nevedas, tad vismaz paspēlēsies ar jauniegādajām metāla detaļām. Priekam. Divas pūču dāmas, kuras šūposies ausīs. Nav smagas, ir priecīgi vieglas, taču pieklājīgas savos izmēros: 3.5 x 2.5 cm.
Abas pūcītes tikušas pie krikumu svārkiem ar mazmazītiņu cilpu volānu kā tādu “atkal nav ko darīt un kur pacietību likt” apliecinājumu. Burvīgi piestāvēs šīm atvasaras dienām.
Summa sumāris – trīspadsmit delfīni.
Dikten jau smukas, es pat sākumā nesapratu, ka tas ir metāls ar plastiku… Paldies, bet šos nē, man mājās ir viena Pūcīte (meita, no vārda piepūtusies), interjerā pūces un galvā… un būs arī tetovējums (varbūt).
Kas tagad ir pūču bums (uzbrukums)?
Kni!
Vai šos, lūdzu, var saorganizēt ceļojumam uz Saldu? Ceļu roku!
Šī ir viena no reizēm, kad nožēloju, ka ausīs nav auskarcaurumi. Bet ko nu tur, būs kādudien ašāk jāpiesakās kādam no nākotnes ziloņiem.
Gicha – par pūču bumu pilnīgi neko nezinu. Iepatikās detaļas, galvā bija doma, realizēju.
Silze – protams, ka var. Zīmēšu aploksni.
Slampa – rītdien būs viens nākotnes zilonis ;)