Kni virtuve

love yourself more

Sveicieni no Ojāra!

Nesaki man, ka tā nebūs!

Izbridīsim cauri sniegiem,
Un tad varens brīdis būs –
Mākonis ar baltiem diegiem
Debesi pie zemes šūs.

Zeme dabūs košas krāsas,
Kūlai cauri zāle augs,
Debess zvaigznēm piedzims māsas
Pienenes uz zemes plauks.

Tālumos, kas sen jau alkti,
Iesim, sapņodami daudz,
Līdīs melns un spožs kā zalktis
Noslēpumains meža strauts.

Baloži pa priedēm dūkos,
Un mums nebūs vairs, kur iet –
Dzeguze tik ilgi kūkos,
Kamēr visi ceļi ciet.

Tad no tava pleca slīdēs
Skurbais tērpa nemiers nost,
Un līdz rītam zvaigznes spīdēs
Tavu acu atvaros.

Atnāc parunāt par vēju, padzert tēju, pasapņot par to, kā ķirši ziedēs Japānā.
Es nekad tur neesmu bijusi.
Vai tie smaržo?
Vai gaiss tur labāk garšo?
Vai tur tagad nakts, vai diena?

Man nenāk miegs.

Atvilktne: Kni nenāk miegs

Leave a Reply