Sagurums. Nogurums. Galvassāpes, kas negrib mani pamest jau kopš rīta. Pieķērušās, maitas!
Es labāk gribētu zināt, kur ir mani vēlie viesi!
Tie ir viesi, kurus prom dzīt nedrīskt arī tad, ja ir dikti vēls. Arī tad, ja ir jau vēls darba dienas vakars un nākamā diena arī ir darba diena. Kad šie viesi ir ieradušies, tie jābaro. Jābaro ar prieku, ar saldējumu, ja vajag, ar tiem jāsadzer, bet jānotur. Vismaz vienu vakaru. Tad manī ieplūst burvīga enerģija un pārņem zināms gandarījums par viesu apmeklējumu. Kas tie tādi? Viešņa Iedvesma un viesis Radošais. Abi komplektā! Ar viņiem kopā pāris stundās var paveikt to, ko citu reizi gadās muļļāt dienām. Bet tā jau laikam ir. Nevajag spiest laukā, ja nesanāk. Mazliet vajag pabikstīt, bet tikai mazliet, jo tajā mirklī, kad atbrīvo domas, liekas, ka visa enerģija plūst kā strautiņš.
Tagad tikai jāizlemj, vai tomēr viesus kādu mirkli pagaidīt, vai tomēr doties gultas virzienā.
Kad laiks doties tālāk, bet nav nekā – ne gribasspēka, ne vaļas, ne pat pienākuma apziņas, – es vienkārši sāku vilkt kājās tupeles. Un tie trīs sarodas. Agrāk vai vēlāk.
ALN.
Solījums (sanāk, ka pienākuma sajūta) neļauj iet gulēt, tāpēc es tomēr mēģinu sevi vēl pierunāt un mierinu, ka rīt būs šitā.. un, ja ne rīt, tad svētdien noteikti =)
Iz maniem arhīviem:
Pamodos agrāk
Pirms pulkstenis dzied,
Man šodien nevajag steigties
Man nav, kur skriet.
Es šodien palikšu gultā.
Labu miegu.