Kni virtuve

love yourself more

Pastkarte no Stokholmas: Om koncerts

Tajā vakarā, kad pēkšņi izdomāju, ka īsbrauciens kaut kur prom ir tieši tas, kas man būtu vajadzīgs, otrā galā pēc saņemtās svētības sekoja arī piebilde, ka sestdienas vakarā dosimies uz koncertu. Visu šo stāstu pavadīja attiecīgās norādes uz attiecīgo vietni, kurā pēkšņi izskanēja kaut kas tāds, ko es it kā nemēdzu klausīties. Sak, ja kaut kur skanētu, uzreiz prom neskrietu.. Kaut kas pilnīgi jauns.

OM ir grupa no Sanfrancisko un viņi spēlē sava veida meditatīvo smago metālu. Es pat nezinu, kā to citādāk nosaukt. Parokoties wikipedia, tur var atrast arī vārdus: stoner rock, psychedelic rock, doom metal, ambient, avant-garde metal. Tas viss pavisam noteikti der.

Kas vēl vairāk lika pasmaidīt un saprast, ka tas būs pavisam kas cits, ko jelkad esmu apmeklējusi, bija manu draugu ieteikums iegādāties īpašus, koncertiem paredzētus ausu aizbāžņus, jo brīžam varot būt par šerpu.
Telpā, kur puišu bija krietni vairāk kā meiteņu un gandrīz lielāko daļu no viņiem rotāja gari, patiešām skaisti un vijīgi mati (sak, tik daudz jēzuliņu vienuviet vēl nebija nācies redzēt), viss bija kā koncertos arī citās valstīs. Nepacietīgi ļaudis, kas periodiski vazājas riņķī, uzskata, ka bez alus koncerts ir tikai tāds puskoncerts un vispār.. Tā tendence visur iezīmējas vienāda. Kā smejos, teātrī cilvēkus pie vietas notur tikai tas, ka bufetē nedod alu. (Jā, mazliet pārspīlēju)

Grupā ir trīs dalībnieki: Al Cisneros (dūcējs un basģitārists), Emil Amos (bundzinieks) un Robert Lowe (klavieres, balss un visi citi atribūti).

Lieki piebilst, ka jau no pirmajām skaņām, pakāpieni, uz kuriem sēdējām, viegli vibrēja un tādējādi vibrēja arī viss ķermenis. Ticu, ka līdz pat matu galiem. Varētu likties, ka skaļa mūzika noturēs acis plaši atvērtas, bet ne. Meditatīvais skanējums viegli ļāva laisties tādā kā miegā un lēnām ritmā šupoties līdzi. Pirmo reizi redzēju, kā bundzinieks, pēc krietnas koncerta daļas nospēlēšanas, vienkārši atlaidās uz grīdas, lai atvilktu elpu.

Te pāris apšaubāmas kvalitātes bildes.

Lai skanīga piektdiena un lai silti!

Garšo pēc rudens

Ja būtu 1999. gads un būtu jāsalīdzina, es teiktu, ka viņi ir kā Kārlis no 11.b klases. Zinu, ka spēlē basketbolu, spēlē labi, esmu bijusi dažās spēlēs un tas arī viss. Zinu, ka tāds ir, zinu, kā izskatās, bet vairāk neko. Tieši tā man bija ar Bon Iver. Zināju, ka ir, zināju, kā izklausās, spētu atšķirt no citiem skaņu pūlī, bet ar to viss mans „zinu” arī apstātos.

Brīdī, kad albuma dziesmas viena pēc otras ieplūda ausīs, kairinot visus kanālus, es sagaršoju rudeni. Tādu rudeni, kurā jāapsēžas uz palodzes, ja palodze to ļauj, līdzi paņemot segu un kādu brīdi tur jāpasēž, kožot sārtākajā no āboliem, un, cik vien tālu iespējams, sekojot līdzi gājputnu spārnu vēzieniem. Tā tas garšo. Garšo pēc putnu klaigām, pēc vēja, pēc tējas, pēc siltuma un saules.

Garšo pēc siltuma solījuma atgriezties, un rada vēlmi apskaut un pieglausties.
Tā es to jūtu.
Bon Iver albums Bon Iver.

Gardu vakaru!

P.S. Vai pamanījāt, ka arī ziloņi tērpušies rudenī?
P.S.2. Ja kaut kas no lapas pazūd, nesatraucieties, es te mazliet piekārtošu.

Pieradini pirmdienu

Pirmdiena ir diagnoze.
Dažkārt liekas, ka to varētu vēsu prātu izlaist un uzreiz uzsākt otrdienu, taču skaidrs ir tas, ka jebkura diena, kura būs nākamā pēc brīvdienām, būs draņķīga.
Kā pieradināt pirmdienu?
1. Aizej svētdienā agrāk gulēt. Tici man, tas atmaksāsies. Tā stunda miega Tev dos ļoti daudz.
2. Padari dienu mājīgāku un, ja vien Tavs darbs to ļauj, neiestīvējies jau visās oficiālajās drānas. Uztaisi pirmdienu kā mazo piektdienu, viegli nobružātu un vēl nepamodušos.
3. Pagatavo sev kaut ko gardu un atļaujies iegādāt kādu našķi, kas paildzinās svētdienas sajūtu.
4. Darbus sakārto uz lapas, lai zini, kas deg, kas var mierīgi degt un gruzdēt. Pirmdienā tāpat visu nepaspēsi.
5. Un te nu es jums varēšu mazliet palīdzēt. Ieskandiniet dienu!
to, kur atrast virtuvē radio, jūs jau zināt, bet te būs dažas pirmdienas iešūpošanas dziesmas.
Bon Iver “Woods”

Efterklang “Modern Drift”

Bet trešo dziesmu pirmdienas pieradināšanai gribēšu no jums! Mēs taču kādu laiku neesam veikuši lielisko muzikālo apmaiņu. Lai labi pieradinās!

Tik paklau, kā tas skan!

Vienmēr ar lielu interesi esmu klausījusies, kā kāda zināma dziesma cita mūziķa balss skaņās pārvēršas teju vai līdz nepazīšanai, vai arī vienkārši iegūst kādu neierastu skanējumu, par kuru iepriekš nemaz ar nebiju iedomājusies. Tas ir kā pielaikot citu ādu, citu drānu vai izmantot citus aksesuārus. Paliec pats, tikai skanējums mainās.

Tā arī jums vēlos piedāvāt labi zināmu dziesmu citus skanējumus.
Radiohead “Creep” pavisam džezīgā versijā Karen Souza izpildījumā.

Oasis “Wonderwall” Paula Ankas izpildījumā varētu kļūt pat par kvikstepa gabalu.

Un ticiet vai ne, bet pat Bītlu “All My Lovin'” Eimijas Vīnamājas (Amy Winehouse) skanējumā izklausās nevis pēc skrējiena, bet pēc glāstiem.

Ja arī Tu zini kādu labu gabalu, kurā kāds pielaiko kāda cita “drānas”, neturi plati zem pūra un skandini vaļā!

Lai sausi!

Par godu tiem, kas aizbrauca un tiem, kas palika mājās, visādu iemeslu dēļ izvēlējās gultu, segu, spilvenu, bet no visas sirds turp braucējiem novēlēja – LAI SAUSI!
Rīts ar James, kurš man asociējas ar dziesmu “Say Something”, taču par godu manam Tincijam te pa virtuves radio skanēs cita. “Ak, sēdi! Ak, sēdi man blakus..”

Lai neliktos maz, es ceru, ka viņi (Editors) vakardien skanēja godam un ka viņi bija tik labi, kā es to esmu iedomājusies.

Divi jau arī nav daudz, tāpēc vēl trešo. Foršākie igauņi ever. Edzi, šitas Tev!

Trīs vēl nav griesti! Yoav! Jau otro dienu dzirdu viņu pa radio un, ak, jel…

Bet tiem, kas tur un pozitīvi – LAI JUMS SAUSI un dziedot nekalst rīkle =P

Laikā, kad katram sētas stabam ir talants

Laikā, kad katram sētas stabam ir talants, lai ko tas arī darītu, laikā, kad viss ir inovatīvs, kreatīvs, man sāk reibt galva no visiem šiem vārdiem un liekas, ka tie pat sāk nolietoties un kaut kādā mirklī vismaz vārdu “talants” jau sāku uztvert kā lamu vārdu. Tieši tāpat arī vārdu “mākslinieks”. Divi manas ikdienas populārākie lamuvārdi.

Cik atceros no akadēmijas laikiem, profesors Tumans stāstīja par vārda “talants” izcelsmi un tas ir bijis nekas cits kā mērvienība. No grieķu valodas vārda talentum, kas savukārt nozīmēja svari, svars. Grieķu talants bija 26 kg, romiešu talants – 32.3 kg, ēģiptiešu – 27 kg, savukārt babiloniešu talants – 30.3 kg. Jaunajā Derībā sastopamais talants ir 58.9 kg. (precīzie cīpari no wikipedia).
Palasot tālāk arī apstiprinājās domas, kas maldījās man pa galvu. Peloponēsas kara laikā karaspēkam algu maksāja talantos, kas attiecīgi bijusi arī sudraba mērvienība. Kā tagad atceros, profesors teica – labāks karotājs, talantīgāka alga.

Kāpēc es par visu šo? Eirovizījas diskusijas laikā Sandra Veinberga man atgādināja lielisku vārdu, par kuru kaut kādā mistiskā kārtā biju piemirsusi – dotības. Visa šī sakarā, ņemot vērā faktu, ka katrs sētas stabs tagad ir talantīgs, esmu nolēmusi izmantot šo vārdu, kurā ieslēpta vārda “dot” nozīme. Tātad, tas ir tāds, kam ir ko dot.

Ja arī Tev ir kāds labs vārds šajās dienās ienācies, nekautrējies un atgādini par to!

Sestdienas skanējumam dziesma no pēdējā laika vienas no manām mīļākajām grupām Cold War Kids. Jau noskatīju CD, kuru sev uzdāvināšu uz tiem divdesmit septiņiem.

Lai silta sestdiena!