Kni virtuve

love yourself more

Virtuve virtuvē #4

Viņi pārradās no pusdienām un abi atstāstīja, ko ēduši, lai kaut kādā veidā liktu man nožēlot to, ka nepievienojos. Acīm mirdzot un garšu joprojām mutē jūtot, viņi bija uzvarējuši.

Ja savus stāstus iesāku ar “man vien’ dien’ darbā ļoti gribējās ēst”, tālāk varu neturpināt, jo visi smejas par to viendienu, kas ir gandrīz katru dienu. Man patīk ēst. Ļoti. Tik ļoti, ka attiecīgo gada laiku saistu ar konkrētu produktu, kuru tobrīd būtu jāēd vai atkal jānogaršo. Šo gadīju jau kādu brīdi.

Dāmas un kungi, meitenes un zēni! Karotēm pret katliņiem rībot, galdā tiek celtas cūku pupas!

Salāti, ar kuriem mieloties sanāk vien īsu brīdī, jo cūku pupas tirgū pieejamas ierobežotu laiku. Vēlāk tirgotāji tikai plātīs rokas, bet kāds cits teiks, ka iepriekšējā vakarā notirgojis pēdējās.

Lai šo varētu īstenot, jums vajadzēs:
– cūku pupas (divām personām vismaz 1 kg. Šobrīd tām ir burvīga cena, kas svārstās ap 1 eiro.)
– pāris tomātu
– gurķi (var būt gan svaigi, gan mazsālīti, tā pat ir labāk un vairāk garšu)
– kinza (jā, jā, tā riebīgā garšviela, kuru vairums nesaprot, bet es – dievinu)
– parmezānveidīgs siers
– sāls, pipari, olīveļļa

Darba gaita: ja slinkums pašiem, var paverdzināt bērnus un uzticēt viņiem galveno uzdevumu – cūku pupu izlobīšanu no pākstīm. Mazie pirkstiņi ar šo uzdevumu brīnišķīgi tiek galā. Izlobītās cūku pupas liek karstā ūdenī, pievieno mazliet sāls un vāra īsu brīdi. Ja godīgi, man nav ne jausmas, cik ilgi, bet es to parasti nedaru ilgāk par septiņām minūtēm.

20072015_0004qm

Kamēr cūku pupas vārās, var sagriezt tomātus, gurķus, kinzu, kā arī sieru, lai gan to es atstātu uz pašām beigām. Kad cūku pupas izvārītas, noskalot tās ar aukstu ūdeni vai arī ļaut tām atdzist, taču kuram gan rūcošais vēders ļauj tik ļoti šķiesties ar laiku. Nākamā atrakcija ir nolobīt miziņas un iegūt skaisti zaļo viduci. Paplēšot vienā maliņā, zaļais vidus pats lec laukā.

20072015_0006qm

Nolobītās cūku pupas pievieno sagrieztajiem tomātiem-gurķiem-kinzai, finālā apslakot visu ar olīveļļu (ticu, ka var uztaisīt arī gardu mērcīti) un papildinot salātus ar cieto sieru. Grauzdēta maizīte šim visam ir ideāls papildinājums, un, cik atceros, auksts baltvīns arī.

Lai viss šis labais jums iet labumā!

Atvilktne: Kni.ēd
  • Gicha saka:

    Nekad cūku pupas nebiju ēdusi citādi, kā ar pākstīm vārītas un klasiski ar kefīru, rūgušpienu… Tu pagājušo gad ierādīji šādi. Fantastiski. Jau šogad ēsts ar gardu muti, gan nedaudz citā salikumā. Paldies!
    Un kindza mūsmājās nu jau katru ēdienu padara īpašu!

    21/07/2015 at 11:18
  • Vi saka:

    Izskatās un lasās tik kārdinoši gardi…ka slienas tek…būs jāpalūko tirgus laukumā, vai manā pusē ar nav jau parādijušās cūku pupas…dārzā vēl ne tuvu ēšanai…

    21/07/2015 at 13:01
  • Kni saka:

    Cik atceros kaut ko no bērnības, mēs arī vārījām ar visām pākstīm, bet pagājušajā vasarā, pirms paspēju šo ierādīt Tev, atklāju sev. Kādā salikumā gatavo Tu, Gicha?

    Vi, lai gardi! Ja nav tirgus laukumā, palūko veikalā. Kas zina, varbūt ir.

    21/07/2015 at 17:57
    • Gicha saka:

      Tā kā vāru bez sāls un nelieku klāt ar, tad man patīk kaltētie tomāti eļļā, kas ir sāļi, un to eļļu olīveļļas vietā. Tā tad arī ir tā būtiskākā atšķirība. Dažreiz arī avokado, dažreiz pārberu ar sēkliņām.
      Bet man pietiek arī pupas, gurķis un siers… mmm…

      22/07/2015 at 09:43
      • Kni saka:

        Burvīgs papildinājums un šo noteikti pamēģināšu, turklāt kaltēti tomāti garšo. Paldies!

        22/07/2015 at 17:58

Leave a Reply