Tā bija jau trešā reize, kad iegāju veikalā, lai aplūkotu zīmogus, kuri gan bija skaisti, taču kaut kā neatbilda tam, ko no tiem vēlējos izdabūt. Pirmajā reizē ar pārdevēju konsultējos tik ilgi, stāstot par iespējamiem ieguvumiem un izgāšanos, ka jau nākamajā reizē, kas bija pēc mēneša, pārdevēja taujājās, kā izdevies izmēģināt līdzīgus zīmogus un vai vispār kas sanācis. Likās mazliet mulsinoši, ka viņa joprojām atcerējās. Šķiet, pagāja vēl mēnesis un es atkal taustīju šo zīmogu paciņu, lai beidzot iespējams izlemtu, ka man tos vajag.
Secinājums: neveiksmes piedzīvoja savu uzstāšanos tur, kur tās jau biju paredzējusi, savukārt veiksmes atklājās tur, kur tās bija paredzējis ražotājs.
Aploksne. Izkrāsošanai talkā ņemta baltās tintes pildspalva.
Piezīmju kartītes.
Mandala – magnēts un aploksne.
Lai koša nedēļa un vairāk izdošanos!
Te jau aploksne ir īsts mākslas darbs – droši vien pastnieks, kurš šādā aploksnē iepakotu sūtījumu kādam nestu, nespētu beigt brīnīties par šo skaistumu. :)
Man Tavā vietā nemaz negribētos tik skaistu aploksni kādam atdot-sūtīt.
Paldies, Daini! Nē, es ļoti labprāt tieši šādas un citādas sūtu, jo iztēlojos, ko nodomā pastnieks un cik ļoti priecājas saņēmējs. Pavisam nesen (atļaušos izstāstīt, jo tas skanēja tik jauki) kāda jaunkundze teica, ka nedzīvo Rīgā, bet būtu iespēja ziloņi paņemt, taču tas nozīmētu, ka viņa liedz sev iespēju saņemt to skaisto aploksni. Man tas likās ļoti, ļoti mīļi.
Kā es to jaunkundzi saprotu.
+ Skaistas lietas skaistā iesaiņojumā – domāju, ka tas ir absolūts dubultprieks un Tevis veidotās aploksnes, varu garantēt, tiek glabātas tikpat rūpīgi kā sūtījuma saturs. (Vismaz es noteikti neuzdrošinātos izmest šādu aploksni – tā šķistu milzīga necieņa.)
wow wOw WOW! Pēc izpakošanas rāmī un pie sienas!