Ārpus kadra

Stāsts bildēs par procesu, par kuru daudzi domā, bet tā īsti nenojauš.

Un nē, es neko nekrāsoju. Katra krāsu pāreja ir veidota.

Katrs sīkums novietots atsevišķi, iespiests ar asmeni, skalpeli vai ar adatas palīdzību.

Gabaliņu pa gabaliņam un lieta darīta.

Košas brīvdienas!

Published by

Kni

Love yourself more

13 thoughts on “Ārpus kadra”

  1. Mīļā Kni! (Man kaut kā dikti ir iepatikusies šī uzruna)
    Es jau sen Tev biju minējusi, ka gribētu pavērot kā Tu darbojies un darini ziloņus. Tu mani vispār nošokēji ar atbildi, jo teici, ka tā pat vien skatīties neļauj, tad man pašai arī būs kaut kas jādara līdzās. Kā jau kārtīgs latvietis pie sevis nodomāju – mī un žē! ko tad es? man pirksti ne tādi un abas rokas kreisās.
    Šis Tavs ieraksts manu seno ziņkāri apmēram apmierina, bet komentāru es te ieķēpāju citu iemeslu dēļ. Man liekas, ka Tu esi pelnījusi zināt kā mana mazā dāma Tavu blogu sauc.
    Pedējā laikā ar datoru īpaši nedraudzējos, bet nu gadās, un man pašai ir savi rituāli, piem., vispirms paviesoties knivirtuvē. Tad nu reiz, kad iekārtojos pie datora, jaunkundze klāt un sāk man apkārt čivināt – mammu, es gribu tur, kur zilonīšus var skatīties! :) Tagad nevaru saprast kā labāk rīkoties – rādīt jaunkundzei ziloņu radīšanas procesu šeit, vai ar visu jaunkundzi braukt pie Tevis ciemā un padarboties. Jūs abas darbojaties, es saktos! Kā Tev mans plāns? Viltīgs, vai ne :))

    1. Paldies par stāstu, dikti mīļā Liene! Plāns viltīgs un brīnišķīgs, turklāt lipinājusi ar foršu bērnu pāris reižu jau esmu, tāpēc pavisam noteikti labprāt palipināšu ar vēl vienu. Tas gan varētu notikt pēc 14. februāra. Un, jā, zinu, beidzot taču jāsazvanās!
      P.S. Vispār jau Tu droši vari braukt ar abiem bērniem, ja kas ;)

  2. :D izklausās romantiski – pēc 14.februāra.

    Jaunkundzei 27.februārī ir dzimumdiena, varētu pasniegt Tevi kā daļu no dāvanas. Vai varētu?

    P.s. Vispār man tagad ir 3 bērni, ja kas ;)

    1. Nē nu vispār…trīs.
      28.feb. man ir aizņemts, ja nu vienīgi 29., bet jāskatās, var ātrāk. Padomāšu.

    1. Tev kā konditorei stāstīšu tā. Nozied rokas ar biešu sulu un tad it kā nomazgā. Pēc tam paņem un pamīci gaišo mastiku (tā to sauc, ja?) un paskaties, kas notiks.

      Citi strādā bez cimdiem, bet man riebjas tā plastikas sajūta kailā rokā. Tas viens. Otrs – lai cik labi mazgātu rokas un lai cik ļoti tās tīrītu, ja esi grābstījies gar jebkuru krāsaino plastiku, aizmirsti, tavos pirkstu nospiedumos joprojām tās krāsas būs pietiekami, lai sabojātu balto vai citu gaišu plastiku. Cimdus notīrīt ar mitru salveti ir elementāri, kā arī ļoti kontrastējošām krāsām vienmēr var paņemt jaunu pāri.

  3. Tu tiešām darbojies kā mikroķirurgs! Vienmēr esmu apbrīnojusi Tevi un tavus darbus – par tiem smalkumiem un nenormālo pacietību to visu salikt kopā! :)))

Leave a Reply