Svētdienu rīti sākas vēlāk un sākas lēnāk, taču nekad nevar zināt, ko tieši tie nesīs, pat ja pirmā doma ir atkal ļauties nekā nedarīšanai un laiskai kursēšanai maršrutā “gulta – ledusskapis”.
Siltākas drēbes, tēja un gara pastaiga pa Cenas tīreli – vienu no lielākajiem Latvijas purvu masīviem starp Babītes ezeru un Olaini. Pat ja tur šobrīd viss duss un par to, kas tur aug, vēsta vien saulē pabalējušas plāksnītes, ieraudzīt purvu citā gadalaikā ir pat mazliet noslēpumaini – pēdas sniegā, zem sniega paslēpušās mētras, stiklplāns ledus un dažas puntu balsis, kuras pāri priežu galotnēm dzenā vējš. Ja es būtu koks, es gribētu būt priede.
Lai silti!
Ak, Cenas tīrelis, ir, ir skatīts, tiesa rudenī, kad Magelāna sfagni ir spoži sarkanā krāsā un apkārt laidelējas pēdējie zilenīši.
Oho, kāds te viens speciālists!