Viņa pie sava pirmā ziloņa tika sen. Ļoti sen.
Tas bija laikos, kad vēl strādāju tā, kā man sanāk, nevis tā, kā man gribas, lai sanāk. Ja noliktu šos abus ziloņus blakus, tie būtu labi, taču pirmajā būtu daudz vairāk nejaušību un zem lakas kārtas noteikti būtu noslēpts pirkstu nospiedums, un tam visam savs šarms.
Šoreiz gan par citu. Par ārkārtīgi košu Frīdu.
Šai krāsai ir tendence mainīties atbilstoši apgaismojumam.
Lai šī Frīda ziedētu savā košumā, rotāju to ar sīkām detaļām, to visu papildinot ar maziem pogauskariem, kas ir kā no kronīša aizlienēti ziedi.
Pavasari, tavai ziedēšanai kāds pavisam noteikti ir gatavs. Un tu?
