Ja cilvēkam vajag suni

Tas nebija stāsts par to, ka cilvēkam gribējās suni. Cilvēkam vajadzēja.
Viņa man atsūtīja skaņu celiņu, lai es labāk saprastu, cik ļoti vajag un tieši kā vajag.
Lai saprastu arī jūs, paklausieties, cik ļoti un kā vajadzēja. Klausieties te!

Un cilvēkam taču tā mēdz būt, ka vajag. Nevis gribas, bet vajag. Tieši tāpat kā dažkārt nevajag, bet gribas.
Turklāt Viņa jau arī nav nekāda parastā. Viņai nevar kuru katru suni. Kā tu cilvēkam, kuram vajag suni, iedosi kuru katru suni. Nekā.

Katru reizi, kad Viņu satieku, man patīk, kā Viņa smejas. Tieši tāpēc man patīk Viņai stāstīt priecīgas lietas, jo tad Viņa smejas. Par suni Viņa nesmiesies, bet smaidīs, un ir labi, ja cilvēki pa īstam smaida. Ir labi.

Suns, kuru cilvēkam vajadzēja.
Vēja suns. Pat tā kažoka spalviņas sastājušās kā bulta. Traucas uz priekšu.
Bet par šo Viņa neko nezināja, jo to vajadzēja man. Man vajadzēja, lai Viņai būtu.

Published by

Kni

Love yourself more

7 thoughts on “Ja cilvēkam vajag suni”

    1. Paldies. Tas pievienotais stāsts, proti, skaņu celiņš un stāsts par garu arī ir burvīgs.

      1. Es komentāru rakstīju pēc tam, kad biju noklausījusies pievienoto stāstu! :) Man ļoti patika. Vienīgi uznāca nelielas skumjas, jo es skolas laikā ignorēju Ziedoņa darbus un, neesmu lasījusi nevienu. Bet, tai pat laikā es dievinu albūmu “Viegli” un, man patika šis stāsts. Būs kaut kur jasameklē kada no viņa grāmatām, beidzot jāpalasa! :)

        1. Tas, kas Tev, Mēnesmeitēn, ir vajadzīgs ir epifānijas. Ziedoņa ierunātas un Raimonda Tigula apspēlētas (kas arī augstāk minētā stāstā.) Kopā 19. Varu apzvērēt, ka tas ir “must” Ziedoņa mīlētājiem.
          Kni, man viņas vakar priekš tevis bija somā. Priekā par Poģi, protams, aizmirsu..

          1. Vēl tikai trūka, lai netiktos! Es vienkārši esmu nepacietīga uz skaistā tālāk padošanu.. :)

Leave a Reply