Ja vakardien vārds “mauka” izraisīja sašutuma vilni, tad pavisam loģisks ir fakts, ka arī šodienai tādu vajag. Šodienai ir vesels teikums, un stāsts ir par, ka “Bērnus līdz 13 gadu vecumam nedrīkstēs atstāt bez uzraudzības”, bet līdz tam arī tiksim.
Vakardien, sašutuma pilna, Rudu man atstāstīja bērnudārzā notikušās sapulces saturu un man nekas cits neatlika, kā par dzirdēto sarkastiski uzjautrināties un vienlaicīgi arī šausmināties. Ja kāds no vecākiem vēl nezināja, tad, ja jūsu atvase 3 (!) dienas nebūs bijusi bērnudārzā un par to nebūs viņiem paziņots, ka, piemēram, mazais cālītis nogrābis iesnas vai kādu nopietnāku kaiti, grupiņas audzinātāja tvers pēc telefona klausules un griezīs bāriņtiesas numuru, kura tad savukārt noteikti paziņos, ka jūs esat slikti vecāki. Lieki piebilst, ka šīs trīs dienas būs jāattaisno ar ārsta zīmi. Līdz šim esot pieticis ar savējo, kas rakstīta uz rūtiņu lapas.
Ejam tālāk!
Katru bērnudārza grupiņu beidzot, sīkajam jāpieprot konkrētas prasmes un pasarg dies.. jūsējais tās nepratīs. Kāds tētis stāstījis, ka tajā grupiņā, kuru apmeklē viņa divgadīgā meita, esot uzstādījums, ka līdz gada beigām, esot jāprot atpazīt krāsas.. tēvs gan iesmējis, ka meitēns vēl tā īsti nerunājot, ko tad? Bērni taču katrs ir individuāls, kāpēc no viņiem taisa kombināta produktus?
Likumu gan neesmu lasījusi un nepratu viszinošajā gūglē atrast, taču man ir jautājums – ja bērns neiet uz bērnudārzu, jo vecāki tādu atļauties nevar, tad kas? Arī sods, vai arī bāriņtiesa sponsorēs? Kā mani var piespiest braukt tramvajā, ja man nav naudas biļetei?
Liekas, ka te nonākam pie tā stāsta par bērna atstāšanu mājās līdz 13 gadu vecumam.
Mazliet ironijai: man bija 12 gadi, bet manam draudziņam – 14, bija 1996. gada oktobra otrā puse, miglaini vakari.. mēs gājām vakara pastaigā un pēc tam kāpņu telpā es tiku pie skūpsta. Pēc jaunā likuma ierosinājuma sanāk, ka mani vecāki labprātīgi puisim nodeva mani “izvarošanai”. Ja?
Visus gadus ar bračku uz skolu gājām vieni paši, uz mākslas skolu ar draudzeni gājām ar milzīgu līkumu un neviens mūs nekur nevadāja. Pašas gājām un redziet, esam pat ļoti dzīvas. Brālis gāja vai brauca ar riteni uz biatlona treniņiem, kas savukārt notika vairāku kilometru attālumā no mājām mežā, kurā atradās tam paredzētā sporta bāze. Turklāt arī viņš izdzīvoja šo “šausminošo” bērnības daļu. Viens pats. Stoiciski.
Man domāt, ja tie uzstādītas visādas prasības un vecākus ierobežojoši faktori, tad valstij jānodrošina arī otra puse. Kur tad ir tie bezmaksas bērnudārzi? Bezmaksas auklītes? Kur ir?
Tiklīdz ir ierobežojumi konkrētai cilvēku grupai, ir jābūt palīdzības instrumentam, kā šos ierobežojumus izpildīt. Ne?
Jautrībai rakstu var palasīt apollo.
Gribu redzēt to trīspadsmitgadnieku, kurš lepni un priecīgi skries mātei pretim, kura atnāks pakaļ uz skolu.. pazemojums jau no pirmajiem tīņa gadiem, jejbogu.
Nu ko, sīkie, lai koša nedēļas nogale un turiet veselības karogu augstu!
Foto: randsco.com
P.S. Tikko atcerējos, ka pavisam nesen bija runas par to, ka jādod jauniešiem iespēja vēlēt no 16 gadu vecuma :D Kā tad jūs to iedomājieties, ja līdz 13 gadu vecumam topošajam vēlētājam vecāki degunu slaucīs? :D Pa trīs gadiem vēlētājs ātri pieaugs un spēs pats izlemt? Ņirgājaties, vai?
kad mēs bijām mazi un mamma devās strādāt, mūs četrus ieslēdza mājā, jo neviena pieskatītāja tuvumā nebija. lielākais izaicinājums bija izkļūt spēlēties ārā un tikt atpakaļ nemanītiem. pa istabas logu ārā – pa pagraba logu iekšā. tiesa gan, 13 tajā laikā šķita bezmaz pieaugušo vecums.
kad mazliet paaugāmies, durvis vairs netika slēgtas, bet zinājām, ka vajadzības gadījumā varam iet pie kaimiņu tantes.
īsumā sakot, bērni nav tik neapzinīgi un vārgi kā šķiet tiem vecākiem, kam prioritāte nav to audzināšana. mūsdienu problēma.
Nu kārtība, ka par bērna prombūtni jāpaziņo bērnudārzam… nav nekas jauns…vien klāt nākušais jaunums par bāriņtiesu… bet arī tas ir saistīts tikai ar to, ka diemžēl…ne jau visas ģimenes ir normālas… tad tās trīs dienas varbūt ārkārtīgi svarīgas :) Un par to ka bērnus bez uzraudzības vienus atstāt … pilnībā piekrītu tev Kni, ka tad savukārt valstij ir jānodrošina šis iespējas…Tā padīvaini jau tas izklausās :D ar šito problēmu ari mūsu tautieši īrijā cenšas sadzīvot. Jo viņiem tur pavisam stingri viss kas attiecās uz bērniem… un ja nemaldos līdz 12 nedrīkst vienu atstāt…UK Un ASV ar laikam līdzīgi… acīmredzot pārrobežu jaukumi līdz mums ar atnākuši…
Piekrītu, bet droši vien gribas jautāt – parādiet tā saucamo nelabvēlīgo ģimeni, kura var atļauties savu atvasi nosūtīt uz bērnudārzu! Es tikai jautāju, mierīgi var mani apgaismot.
Kas attiecas uz UK, tautiešiem Īrijā un ASV, es tomēr nerādītu ar pirkstu viņu virzienā, JO mums nav tādu pabalstu vecākiem, uz kā pamata varētu prasīt, lai tiktu nodrošināts kaut kas tāds. Tāda aukle taču maksā un ne visiem ir vecmāmiņas tajā pašā pilsētā, kuras var atvasi pieskatīt, kamēr vecāki strādā. Tur ir daudz tādu strīdus punktu, pie kuriem varētu kasīties un kasīties.
Manuprāt, lielākā problēma ir tajā, ka mums visu sāk ar soda piemērošanu, nevis izglītošanu un informēšanu, labāku risinājumu meklēšanu. Ka tik sodīt, ka tik apkāst, izčakarēt.. nekādas pretimnākšanas. Viss ar cirvi jāizcērt.
Nu ja, tieši tā, sankcijas ir…bet skaidrojumu nav… un plusā atbalsta no valsts… pieminēju citas valstis, jo pašai nācās šai tēmā iedziļināties… Kas attiecās uz nelabvēlīgajām…. tad kā man tika paskaidrots…izrādās LV esot pabalsti, atbalsti un dažiem pat nav vēlmes meklēt darbu, jo valsts par visu parūpējas…un diemžēl, ka pierādījies nelabvēlīga ģimene automātiski nenozīmē nabadzīga…
Kas attiecās uz bērnudārzā noteiktajām 3 dienām…ja neieradīsies darbā, tak paziņosi…taisni tāpat ar bērnu dārzu… Gan jau ir iemesls, kāpēc tagad papildus nāk ziņojums bāriņtiesai… vienīgais , kas mani šai sakarā pārsteidz, ka trīs dienu kavējumam obligāts attaisnojuma dokuments ir ārsta zīme…. bet kā tad ar brīvdienām laukos…. ģimenes 2 nedēļu izbraucienu uz Disnejlendu vai kur citur??? Kādu ārsta zīmi, tad jāiesniedz šai sakarā?????????
Princips esot tāds, ka vismaz tas pēdējais gads bērnudārzā esot kā intensīvais kurss bērna sagatavošanai skolai un viss tiek veltīts tikai tam. Kāds tur teātris, kāds tur zoo ar vecākiem.. to darot tipa bērnudārzs un šajā aspektā senči nav vajadzīgi. Vecākiem tikai jārūpējas par to, lai tas sīkais, bērnudārzu beidzot, zinātu burtus, prastu sabīdīt kādus tur tos teikumus un zinātu ko tur vēl. Bija konkrētas prasības. Brīvlaiks neesot vajadzīgs, jo esot jāgatavojas skolai. Un visiem jābūt maksimāli vienādiem bez kādām baigākajām atkāpēm. Kombināts.
Labi, ka šitā izlaižot trīs dienas, vispār neizslēdz no bērnu dārza. Kā nekā, tad rindas uz priekšu fiksāk ietu.
Kopš man pašai ir mazs rakaris, dīvaina šķiet ideja par pensionēšanās vecuma palielinājumu sievietēm. Loģiski- ja es gaidītu laiku, kad mamma aizies pensijā un varēs pieskatīt mazbērnus, tad par nākamo paaudzi varētu domāt tikai 44 gadu vecumā, ne agrāk. Bērnu dārzos rindas, bet labai auklītei nākas atdot lielāko daļu algas..ui..labāk nemaz nedomāt un neplānot..kāda vēl demogrāfija..
es labāk paklusēšu, jo tas tiešām šoreiz būs labāk, bet zem šī parakstos:
Manuprāt, lielākā problēma ir tajā, ka mums visu sāk ar soda piemērošanu, nevis izglītošanu un informēšanu, labāku risinājumu meklēšanu. Ka tik sodīt, ka tik apkāst, izčakarēt.. nekādas pretimnākšanas. Viss ar cirvi jāizcērt.
Paraksts:
Liene divu mazu rakaru mamma
Ps. es izpētīju Austrālijas imigrācijas politiku – ļoti pretimnākoša ;)
KNi, nelabvēlīgām ģimenēm ir daudz daudz finansiāli izdevīgāk sūtīt uz b/d – tur ir 4 normālas ēdienreizes, kur dod gaļu utt. Un jāziņo ir arī tapēc, lai ietaupītu 1.40 par katru diena iešanu – nu common, jāizpīkstina sms audzinātājai, lai ietaupītu MAN 1. 40 LVL. Kur problēma noziņot? Arī ja saslimis. Bāc, man dažbrīd liekas, ka mēs esam pārlutināti – ASV un CA kā jau šeit minēja NAV vnk NAV tādu pašvaldības dārziņu un nesakiet tagad, ka tur ir cits līmenis. Tur arī ir daudz nabadzīgu cilvēku vai milzum daudz iebraucēju – kā biju es – un man b/d izmaksātu tieši tikpat, cik nopelnīju mēnesī. Tas ir tikai mans viedoklis un nostāja, protams, bet es katru dienu apbrīnoju audzinātājas dārziņā par pacietību un darbu par mazo algu un cenšos pie iespējas sakopēt, palīdzēt, atsaukties, nevis uzbrukt, kā diemžēl darīja liela daļa vecāku sapulcē, mēginot visas naudas vāksanas un visas iespējamās aktivitāte s”piešūt” audzinātājām, ko, starp citu, pēc likuma viņas nemaz nedrīskt darīt, bet sanāk, ak viņām bija jātaisnojas.