CV prasmju sadaļā varu ierakstīt, ka māku sacerēt trīs vienādus tekstus, kuri ir dažādi. Māku, tiešām māku. Te būs arī viens pierādījums tam, ka māku uzdarināt trīs vienādus ziloņus, kuri galu galā ir dažādi. Tikai tās detaļas, kuras nemaz nedrīkstētu apzīmēt ar “tikai”, jo tieši tās katru no ziloņiem padara īpašu un atšķirīgu.
Lauras ziloni apdzīvo Simpsonu cienīgs mākonis, kurš ir grūti radīta nejaušība. Visi tie mākoņi ir nejaušības, kuras turpinājuma eksemplāros radīt kļūst arvien grūtāk. Tā sajūta, ka pat nekad, jo nejaušību burvība ir tajā, ka netiek skaitļots, ko tieši darīt, tā sanāk. Atkārtojumā ir jāskaitļo, un nelaime tā, ka ļoti reti sanāk.
Ilgi vilinātais un izvilinātais mākonis papildināts ar plaukstošu un zaļojošu dārzu, pumpuriem un vainadziņu.
Visu ansambli dauzonīgāku un vēl vasarīgāku padarīju ar mazmazītiņiem pogauskariem. Lai nebūtu tik paredzami – atšķirīgiem. Viens ar salātzaļu pumpuriņu, otrs – gabaliņu spalvu mākoņu debess.
Ir trešdiena. Nosviniet to!
