Kā tu man to varēji nodarīt #2

Sēdēju un domāju, kā lai šo ziloņu sēriju dēvē, ja jau reiz ir nonācis tik tālu, ka tā ir sērija. Jā, zilonim, kura sānus rotāja debesis un zaļojošs dārzs, uzradušies divi brālīši, un šodien pastāstīšu par vienu no tiem.

Viņš atrakstīja īsu, bet ļoti pieklājīgu vēstuli. Lai arī tur bija tikai daži teikumi, Viņa rakstības stils radīja ārkārtīgi patīkama cilvēka iespaidu, vēl vairāk, kad Viņš sāka stāstīt par mīļoto meiteni, kurai patīkot Kni ziloņi, bija pavisam noteikti skaidrs, ka šo divu cilvēku dēļ to manu slinkumu beidzot jāmet pie malas. Lai mana sirds uzgavilētu vēl vairāk, izrādījās, ka tā ir viena no manām mīļākajām virtuves viešņām. Tik maza tā pasaule. Tik pārsteigumiem bagāta, ja tiem ļaujas.

Te nu būs, tirkīzzilu debesu zilonis ar dažiem spalvu mākoņiem, plaukstošu dārzu un mazliet kautrīgu vainadziņu.

Vārdā nevienu nesaukšu, lai arī jums tiek kāds mazs pārsteigums, lai arī jums ir kāda spēle, mazliet ilgas un gaidas, jo kura tā būs, pie kuras Viņš dosies ar šo miniatūro radību?

Lai arī Viņš nejautāja, es pielikšu klāt. Mazus krikumiņus. Lai tās debesis atbalsojas.

Lai mīļi un lai silti!

Published by

Kni

Love yourself more

8 thoughts on “Kā tu man to varēji nodarīt #2”

  1. Labrīt, Kni! Sen neesmu Tev neko piebildusi vai sacījusi, tik palasos tavas lieliski uzrakstītās domas, pārdomas, izjūtas, nopriecājos par gaumīgajām bildēm, bet šis Zilonīts, nudien tik daiļš, ka gribas izteikt komplimentu :) Tik dzidrs, ziedošs un dūmakains, kā vasaras rīts!

  2. Trakums !! Pilnīgs trakums ! Traki skaists zilonis ! Traki feins Viņš ! Traki priecīga būs meitene ! (:

  3. Pārlasu ieraksta tekstu atkal un atkal, nespējot nesmaidīt par Viņam veltīto raksturojumu un siltajiem vārdiem :). Jau no rīta, kad pavēru Virtuves durvis, kaut kur iekšēji radās sīksīks aizdomu aizmetnis, jo, kā gan var vēl precīzāk Viņu raksturot, ja ne “Lai arī tur bija tikai daži teikumi”.Tad nu vēroju jaunāko “vasaras ziedoņa” sīkradībiņu un domāju, ka re, vienai no manām iemīļotākajām ziloņu tematikām radies papildinājums. Es esmu no tām, kam debesis ir absolūta vājība. Debesis, vieglums, tirkīzzilais un ziedoša jūlija krāsainības piebārstīta pļava. Un te tas viss vienā mazā ziloņbērnā! Šovakar vairākkārt brīnījos un jūsmoju par to, kā jums ar Viņu tas izdevies – šitā notrāpīt ar visnotaļ dizainisku aksesuāru dizainerei. Zināms jau, ka dizaineri ir pagalam izvēlīga tauta, piekasīgi, sīkumaini un līdz mazākajai detaļai ideālisti :). Tā ka vēl jo vairāk gribu teikt milzu paldies Tev par uzņemšanos un par to, ka zināji, kā vajag. Nezinu, kā zināji, bet laikam jau kāds psihologa talants Tev arī iedalīts, reizē ar to milzu pacietības gūzmu, kas ļauj to krikumu pie krikuma likt, izveidojot zilonim pie kājām to ziedošo jūliju.

    1. Sēžu un smaidu. Godīgi pasaku, kad Viņš atrakstīja, atzinos, ka man ir patiess slinkums un ka šobrīd īsti neko nespēju. Ļoti jauka sajūta, kad saņēmu atbildi, ka nav nekāda liela bēda, dāvanu var pasniegt arī vēlāk, bet uzzināt, ka tā esi Tu, mīļā, tur ilgi nevar slinkot. Vienkārši nevar. Ļoti, ļoti priecājos par to, ka jūs abi tādi jauki viens otram. Ļoti! Lai Tev un zilonim arī skaista kopdzīve!

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.