Kaija un vilnis

Piektdienas vakarā ienāca prātā patēlot inženieri, montieri un jaunrades pulciņa entuziasti vienā personā, kas galu galā beidzās ar puņķiem un asarām, kā arī gandrīz tika norakts vakars, kurā biju iecerējusi radīt jūras ziloņus.
Mācība? Ja kaut ko no kaut kurienes var noņemt, noskrūvēt un likvidēt, tas nenozīmē, ka šīs detaļas nav vajadzīgas. Tieši tāpat kā savulaik kreņķējos par aklo zarnu, kura it kā mēdza pasāpēt rudeņos… tas, ka to izgriež, nenozīmē, ka to nevajag. Runā, ka tā kaut kādā veidā esot atbildīga arī par imūnsistēmas darbību.

Viss ir labs, kas labi beidzas, un ziloņi tika glābti.

Kaija un vilnis

Zilonis aizceļo pie Redīsa.

Published by

Kni

Love yourself more

10 thoughts on “Kaija un vilnis”

  1. Paldies abām. Klau, tagad gulēt vairs “nav modē”? ;)
    Patiešām centos, tikai tagad jāsāk domāt, ko darīt ar to zilās krāsas plastiku, kura paliek pāri, kamēr speciāli radu nejaušību.

  2. Kā allaž – ļoti skaists. Kā jau te reiz ieminējos, visi šie jūras – kaiju ziloņi ir tik ļoti sevī ievelkoši un skatienu piesaistoši. Pat tāds kā klātbūtnes efekts, ka tiešām esi pie jūras un skaties tālu, tālu prom horizontā. :)

  3. oj, rediiss sajūsmā! zinolis klātienē ir vēl daiļāks kā bildē! un vilnis izskatās pavisam īsts. jā, tas ir iespējams. vienreizēji!

Leave a Reply