Līdz Jarmarkai viena diena

Nezinu kā jums, bet man Jarmarka vienmēr ir notikums.
Nē, ne tāpēc, lai sapirktos dāvanas, ko es, starp citu, jau gadiem nedaru, bet gan tāpēc, lai izbaudītu atmosfēru, palūkotos, kā mākslinieki auguši un kas vispār notiek jauno un varošo galvās. Tā ir kā izstāde ar mainīgu ekspozīciju. Izstāde, kurā riņķot pa zāli un katrā aplī atklāt sev ko jaunu.

Šajā reizē gribu jums parādīt gabaliņu no Mākslas akadēmijas studentu darbu skatēm, kuras manās acīs vienmēr ir kā Jarmarkas priekšspēle. Tāda kā maza iesildīšanās.

Tautā runā, ka tiem bohēmistiem jau neko nevajag, par mācībām viņi nemaksā un kas tās par kosmiskām cenām tiem audekliem. Droši vien, ka daļai ir, taču ar tiem akadēmijas studentiem ir tā, ka daudziem Jarmarkas laikā iegūtie līdzekļi ir kā atspēriena punkts nākamajam semestrim. Līdzekļi mācību materiāliem, krāsām un otām, audekliem un audumiem. Tā ir tāda baigā ilūzija, ka viņiem tur ballītes vien. Skatēs līdz vēlai naktij, asistējot draugiem, radiem, kaimiņiem, tiek izkārti darbi un sapņots par to brīdi, kad beidzot varēs izgulēties.

Jā, savu stendu var iekārtot arī šadi. Kā mazu istabiņu.

Iespaidīga izmēra plikņi, kas zīmēti uz audekliem ar ogli. Ļoti samtaina sajūta. Skaisto, kailo sievieti uzzīmējusi mana Rudu.

Darba uzdevums – pašportrets.

Jā, darbi top arī uz plēvēm.

Tiek austi ar digitālajām stellēm un darināti jauktā tehnikā.

Vēl kāds ir pratis par sevi pasmīnēt. Vai tu proti?

Rezumējot redzēto, uzskatiet šīs mazās pastkartes par ielūgumu. Jau trešdien Latvijas Mākslas akadēmijas lielā zāle būs vaļā. Visa svarīgā informācija zemāk redzamajā plakātā.

Iespaidiem bagātu Jarmarku!