Man ļoti patīk tirgus ar visu to, kas citus no tā attur. Izgājusi cauri zivju paviljonam, nopriecājos, cik skaista fotogrāfija man tieši nāk pretī. Cik skaisti cilvēki ar gaismu veido kontrastējošus siltuetus. Apstāties un bildēt, bildēt, bildēt, pie sevis klusi čukstot tos vārdus par mirkli, kurš skaists un kurš varētu vismaz uz brīdi stāties.
Man ļoti patīk tirgus ar visu to burzmu, visām sigaretām un spirķikiem, ar kolorītajiem personāžiem, kurus tur sastopu katru sestdienu. Man ļoti patīk vērot, kā koka nojumes pēc ziemas klusuma piepilda dārzeņi, kā vannītēs sastājušies zaļumi, kā šķind nauda, kā pārdevēji kūpina cigareti, tādējādi padarot manu izvēli vieglāku. Pie šī mākoņa ne. Ej tālāk.
Man ļoti patīk tirgus ar to visu murdoņu, ar saucieniem “ceļu”, ar “nu, lūdzu, jaunkundz”, “redīsi no pašu dobes”, “viss ir svaigs” un citiem (iespējams) meliem un nemeliem.
Man ļoti patīk tirgus ar iepazītajiem pārdevējiem, kuri līdzi iesaiņo interesi par manu ikdienu. Ticu, ka gaļas tante domā, ka esmu apprecējusies vai aizgājusi veģetāriešos, jo kā gan citādi es pie viņas nerādos.
Man ļoti patīk tirgus ar tiem ziedu vāliem, ar steidzīgajām narcisēm, kuras jau tagad nespēj sagaidīt manu dzimšanas dienu. Man ļoti patīk, ka man patīk. Tā sajūta, kad viss apkārt zum kā bišu nosētā pļavā, bet es eju tai cauri, ieskandinot sevi.
Man ļoti patīk, kā man patīk.
Foto: mājupceļā līdzpaņemtie mirkļi.
Lai silti!
cik mīļi un silti uzrakstīts :)
Paldies! Ceru, ka Tev rītdienas ieraksts arī patiks un rosinās apetīti.