mazliet ķircinošs un mazliet zem jostas vietas

Ja svētdienai piestāv brokastis gultā, tad piestāvēs arī šis jautājums.
Kad kāds pārceļas uz dzīvi viens, kā viens no jaunieguvumiem tiek minēta iespēja pa māju staigāt kailam.
Tad, lūk, man interesē, cik procentuāli tā arī dara un cik tikai tā saka un nekad tā neizdarīs…
…jo ir taču stilīgs tāds paziņojums – mazliet ķircinošs un mazliet zem jostas vietas.

Published by

Kni

Love yourself more

17 thoughts on “mazliet ķircinošs un mazliet zem jostas vietas”

  1. Siltos rītos bieži vien sanāk iedzert kafiju un tikai tad saģērbties. Bet kopš mājās mazais bērns sasniedzis noteiktu interesēšanās vecumu, vairs īsti tik bieži nesanāk. Tāda pa pliko staigāšana dod savdabīgu brīvības sajūtu. Piemēram, mūsu mazais tiklīdz pa vārtiem mājas pagalmā iekšā, tā uzreiz velk nost bikses un vispār mājas teritorijā liek veto jebkādām drēbēm :D

  2. provokācija izdevusies – atbildes reakcija – nūdisms kā tāds nav mana lieta, bet tikko nesen divas nedēļas dzīvojām pie draugiem un tikko kā tikām savā dzīvokli tā uzreiz atļāvāmies, ja ne gluži bez drēbēm pa visam, bet ar ļoti knapām mugurā pa māju staigā un izjutām šo brīvību kā balvu :) tā īsti šo lietu laikam var novērtēt tikai vasarā (īpaši, ja runa ir par Latviju). savukārt šeit tikko kā par karstu, slēdzu iekšā “airco” aparātu. un lai gan sākotnē biju pret kondicionēšanas mašīnu, jo bija slikta pieredze no viesnīcām dienvidu zemēs, dzīves realitāte ir piespiedusi ar to sadzīvot un pat iemīlēt, jo bez tā, pat mūsu bērni-kaķi kļūst tik lēnīgi kā veci večuki ;) ar sveicienu (tagad jāsaka ir gan ciga zobos, gan knapi vasarīgs mājas tērps tomēr mugurā), signe

  3. Es staigāju plika, ja arī ir kāds mājās un, ja es būtu biežāk viena noteikti staigātu vel vairāk |!!| Tas ir tīīk savdabīgi, kā no mātes miesām. Tas, kas ir dabisks ir vislabākais |!!!|
    _____________

  4. Mēs arī esam pliko ģimenīte… Tagad meita sāk paaugties un viņu mācam “tā nedarīt”, bet kā tu iemācīsi, ja pats planē pliks… Es īpaši baudu rītus, kad visi vēl guļ un tad staigāju plika, sevišķi vasarā… interesani, tieši šorīt par to iedomājos – cik ērti, nav karsti…

  5. Mēs arī no rīta kādu brīdi staigājam pliki, un guļam kaili. Ienākot bērnam ģimenē, gan esmu sākusi ātrāk kaut ko uzmest, reizēm kaut kā ne visai ērti jūtos, kad puika sāk pētīt un uzdot jautājumus, ar prātu jau skaidrs, ka nekas Tāds jau tas nav, bet tomēr izrādās neesmu tik brīva.
    Rakstot iedomājos, ka tāds dzīves stils nebūtu iespējams, ja dzīvotu kopā ar vecākiem, bet vienkārši attiecību uzsākšana var to arī nemainīt.

  6. daru to daudz un neatkarīgi no tā, ar ko kopā dzīvoju.
    kailums= brīvība.
    iekšēja.

  7. Es arī atzīšos – man tiešām patīk gulēt kailai, jo ir tāda feina brīvības sajūta. Tikai ļoti aukstā laikā guļu pidžamā. Un jā, arī dažkārt, kad esmu mājās viena, staigāju kaila (tikai vasarā), bet tas gan ir reti, jo nedzīvoju viena. Tad gan parasti pačekoju, lai žalūzijas ir puslīdz aizvērtas :D.

  8. Es arī pie plikučiem – viena vai ne viena, bet bieži dzīvojos bez drēbēm un guļu arī bez tām. Izņēmumi – mīnus 25 ārā vai plus 38 manā ķermenī.

  9. Par gulēšanu plikam un var ar drēbēm, tad kalnos kāpēji stāsta, ka, lai arī cik auksti ir tam noticēt, bet guļammaisā kailam gulēt ir siltāk nekā apģērbtam. Kā var zināt kurš ir orientierists un kurš nav? Orientieristam nesagādā grūtības pārģērbties un atrasties kailam jebkur, lai arī nav nūdists. Droši vien arī tautisko deju dejotājiem.

  10. oi, te visi pliki :D es atkal esmu no tiem cilvēkiem, kam nepatīk staigāt plikam :) Tāpat arī vienmēr vajag apsegties, kad guļu, lai arī karsts laiks… Noteikti psihologiem būtu skaidrojums :D

  11. Man arī nepatīk būt kailai. Biksītes un T-krekls ir vienīgais kā es atļaujos staigāt, kad esmu viena. Pavisam kaila esmu tikai dušā un arī aiz aizbultētām durvīm!

    1. Es smejos un ķircinos, ka man ir pārāk smuka veļa, lai es staigātu kaila.
      Kaut kā tā. Pie tā tad es arī pieturos. Mazliet noslēpuma visā ir jābūt.

Leave a Reply