Nu kā to sauc!

Resnā, kaulainā. Sirmais un rižā. Padusniece un kāda tur vēl.. veca.
Varētu sarakstu turpināt bezgalīgi, bet kam tas vajadzīgs. Ir skaidrs tas, ka, skatoties uz cilvēku vizuālu izskatu, ja tā ļoti grib, visu to, ko redzam, var saukt pavisam citādi. Dažādi un nevienu neaizskarot.

Katru reizi, kad klausos, cik neparastos un piemīlīgos vārdos cilvēku fiziskās īpatnības spēj ietērpt Saša (tas pats, kas Vasiļjevs), nespēju vien nopriecāties. Kādēļ gan kādu apalīti aizskart, nosaucot viņu par resnu, ja var teikt, ka cilvēks apveltīts bagātīgām formām, vai arī, piemēram, pufīgām, kuplām un apetelīgām. Skan taču daudz citādāk, ne?

Kāpēc maza auguma cilvēku saukāt par punduri, vai arī par augumā nepadevušos, ja pavisam piemīlīgi var teikt, ka viņš tāds krikums, sīkums? Kāpēc gan apsaukāties un teikt, ka kaulains, ja var izvēlēties teikt, ka smalks?
Kāpēc teikt, ka cilvēks tāds sirms (it sevišķi laikmetā, kurā pieņemts visas iespējamās vecuma pazīmes maskēt), ja var teikt, ka viņam sudrabs matos? Pat man pa kādai sudraba stīgai.
Kāpēc paturēt to nievājošo bērnudārza apzīmējumu teikt “rižā”, ja var teikt, ka zeltains?
Kāpēc teikt, ka veca, ja var teikt, ka elegantā vecumā? Turklāt, vai atceraties to manu iecietnīto apzīmējumu, ka vīrietis nav viss padzīvojis, bet gan vintidž vecuma?

Grozi, kā gribi, bet viss atkarīgs, kā to sauc un kā gribas, lai otrs, saņēmis šādu apzīmējumu, justos. Kāpēc gan nievājoši, ja var, ja nu ne jauki, tad vismaz ne aizskaroši. Jo ko gan zini, nosaucot kādu par anorektiķi, iespējams, tas anorektiķis ir apveltīts ar bagātīgu un patiešām veselīgu apetīti, izteikto atcerēsies uz ilgiem laikiem un ilgi vēl pārdzīvos.

Vai esi kādreiz padomājis, kā tās lietas skan, ja tās ietērpj citos vārdos?