Par putniem

Runā, ka savulaik esmu paziņojusi, ka uz mākslas skolu neiešu, jo negribu būt kā visi mākslinieki, proti, ar putniem un aizbraukušu jumtu. Sagatavošanas kursos biju, iestājeksāmenus nobastoju, otro iespēju tikt pie putniem galvā un viegli nošķiebtā jumta – izmantoju. Savu nodaļu absolvēju ar izcilību.
Tad nu es te tā prātoju, ja jau tie putni ir tie, kas nodrošina manu domu lidojumu, tad kāpēc tie tik kusli? Kāpēc tie nelido? Kāpēc tie neceļ domu gaisā pat tad, ja es tos piebaroju?
Kaut kur starp mājām un piena paviljonu pār mani nāca apskaidrība. Tie mani putni ir GĀJPUTNI! Tāpēc sanāk, ka to iedvesmas maizi es te veltīgi bārstu. Mani putni vai nu dienvidos vai Kubā, tur pat kur tie mani fotogēni.

P.S. Miglu bilde būs kaut kad pret pusnakti.

Published by

Kni

Love yourself more

7 thoughts on “Par putniem”

  1. Kni, brauc pakaļ – iespējams, ka stārķis, kurš man te klabināja kaimiņos šorīt ir viens no Tavējiem ;))) un vēl mums ir +20 grādi un saule :)

  2. Nu tu izsmīdināji, tik foršs prātojums…Varbūt tev pašai šķiet, ka putni aizlidojuši, bet man šķiet, ka tie tev pietiekoši! :)
    Ar putniem par putniem, priekā!

  3. Un es atkal gribu ziloni. Baltu kā ziemu. Mīkstu un pūkainu. Kā pirmo sniegu, ko gribas pagaršot. Paņemt rokās uz pasmaržot. Tev ir visa ziema. Es esmu pacietīga, Tu jau zini :)

  4. Piebaroti par daudz un nespēj pacelties? Vai arī patiesībā tev ir kāds ezis putna vietā trāpījies? Kamēr neiespersi, nelidos :D

Leave a Reply