Kni virtuve

love yourself more

Par tiem, kam “nav” draugu

Kas notiek, ja, mainoties laikiem, savu dzīvi esi padarījis ļoti aktīvu – tiecies ar citiem cilvēkiem, nevis tiem, ar kuriem sēdēji smilšu kastē, vēlāk skolas solā un vēlāk pie pirmā aluskausa, ja esi sastādījis sev citādu aktivitāšu sarakstu, kuros tie, kas no smilšu kastes, vairs nepiedalās… ja nemitīgi ceļo un Tev vairs nezvana, jo neviens vairs nezina, kad esi pilsētā, bet kad ne.. Kas notiek tad? Tad rodas sajūta, ka vairs nav draugu.
Lai kaut kā kliedētu šo savādo sajūtu, kas rodas izskrienot cauri telefongrāmatiņai, devāmies vakariņās, lai periodiski paironizētu un paceltu glāzi par “tiem, kam nav draugu”.

Botanica ir vieta, kurai šad tad biju gājusi vai skrituļojusi garām, jo šī zaļā vieta trāpās pa ceļam uz manu skrituļošanas parku. Āra terase un Antonijas ielai tik tipiskā rosība. Sestdienas vakara zupas meklējumi beidzas ar jūras karūsu un sviestā ceptiem dārzeņiem, no visai minimālistiskas ēdienkartes, kura ir tieši vienas A4 lapas lielumā. Tā ir kā ideja par prātīgi pildītu skapi – tajā ir tikai tik, cik nepieciešams. Nav vairāku “nav ko vilkt mugurā” un svārstīšanās starp ēdieniem ir vien minimāla. Lai gan vienā mirklī šajā faktā viļos, tomēr, kā lasu “kursuzsauks.lv” un nevaru nepiekrist:

Šeit ir dzīva zaļā pārliecība, ka bezjēdzīgi virtuvē turēt saldētus produktus un uzturēt ēdienkarti burtnīcas biezumā, tā vietā ir aktuāli sezonas ēdieni no svaigiem, pašu mājās audzētiem un ekoloģiski tīriem produktiem.

Vieta nav piebāzta, tajā nav tik lielas rosības kā pāri ielai esošajā VīnaStudijā, vai vietā, kas atrodas krustojuma otrā pusē (pēkšņi nezinu nosaukumu), taču daļējs klusums ir tas, kas nepieciešams, lai nebūtu vajadzības pacelt balsi. Ja taujāsiet par saldajiem, tad pastāstīt neko nevarēšu, jo, ja iepriekšējā dienā ar dozēšanu man gāja grūti, tad mācoties no pieredzes, aprobežojos ar vienu ēdienu. Kā savulaik teica mans biatlona treneris: “Jāapstājas tad, kad ir labi, nevis tad, kad krīti no kājām.” Papildinot šo – no galda jāiet nost ar vieglu izsalkumu, lai nesabojātu “cik labi” sajūtu.

Nedēļas nogales rezumē: joprojām meklēju līdzsvaru.

Foto: botanica.lv

Atvilktne: Kni.nieki
  • Ilziite saka:

    Par tiem, kam nav ne draugu, ne līdzsvara! ;)

    10/07/2011 at 14:22
    • Kni saka:

      Un tiem, kuriem ir skolnieki!
      Man ir centīgs audzēknis. Cītīgi plastiko un uzmanīgi klausās =) Tas mazliet līdzsvaram.

      Bet citādi, ja kaut kā atsaucas uz vakardienu, tad tas, ka man dažkārt liekas, ka man nav draugu, ir tikai manis pašas “nopelns”. Viens gads atsvešinātības un lozungs “manvienaipašaiirbaigilabi” ir darījis savu.

      10/07/2011 at 16:32
  • Signe saka:

    draugi vispār ir ļoti ļoti “staipāms” jēdziens, ja par tiem diskutē tā filozofiski :) bet labākais draugs sev mēs esam paši, lai cik tas egoistiski neizklausītos tajā ir liela daļa patiesības, jo draudzēties ir jāmācās – vispirms ar sevi (un tur Tavs gads “manvienaipašaiirbaigilabi” kā reizi ir vietā un katram tādu vajadzētu) un tad tikai ar citiem :) jo pretējā gadījumā – viss tiek tverts baigi viegli – man tā ir nācies zaudēt bērnības, vienu no cilvēkiem, kuru uzskatīju par draugu, tikai tā iemesla dēļ, ka viņa vai es tagad nav tik svarīgi, šo draudzību sākām uztvert tik pašsaprotami, ka tās kopšanā ieguldījām mazāk un mazāk un finālā plīsa viss tik dramatiski, ka es pat nepaspēju izelpot :) tagad gan man viss aiz muguras un piedots, ko nevarētu teikt par personu X :( skumji, jo tas ietekmē pārējos draugus, kuri ir mums abām :)
    lūk, padalījos pa nopietnam.. ierosinājumi?

    11/07/2011 at 08:53
    • Kni saka:

      Tādu baigo ierosinājumu man nav… ja būtu, es droši vien par šito neiespringtu.
      Gads gan ir palīdzējis, gan arī skādējis, vai arī es vienkārši neprotu iegūto izmantot (būtu labi, ja tā). Viens vācietis man pavasarī skaloja smadzeni. Bija izdomājis, ka viņam mani jākonsultē manās privātajās lietās. Teicās, ka lai es neaizraujos ar to vienbūšanu, jo citādi kādā mirklī es varot kļūt neciešama. Būtu visai smieklīgi, ja man tagad vajadzētu gadu, lai iemācītos sadzīvot ar cietiem, jo ar sevi es protu. :D

      11/07/2011 at 18:11
  • rediiss saka:

    oj, man botānikā dikti patīk! ēdienu kvalitāte par to cenu ir vienkārši fantastiska! (^^)b

    11/07/2011 at 11:18
  • sniedzuk saka:

    Tad paceļam salātu bunti par Tiem, kuriem uzmācās “manvienaibaigilabiliecietmanimierā”..|!!|

    11/07/2011 at 17:50

Leave a Reply