Grozi, kā gribi, bet tas, ko kādreiz dēvēja par narcisismu un paštīksmināšanos, tas šodien ir atļauts un tam rīko konkursus, cits tam velta savu instagram kontu, bet kāds cits pie spoguļa bez telefona rokās nemaz vairs nemāk stāvēt. Ziniet, kas ir ar to izstādi? Cik labi, ka tas nav TAS stāsts. Cik labi, ka tas patiesībā nav TĀDS stāsts. Cik labi, ka visi portreti NAV selfiji. Patiesībā, manuprāt, izcili tizls vārds un katrs selfijs manā skatījumā ir kā “svētbilde” cilvēka vientulībai (nejaukt ar vienbūtību), kā ikona tam, cik viņš ir viens.
Tabakas fabrika atrodas Miera ielā tieši pretim Dzemdību namam, precīzāk, ielas otrajā pusē. Ja tā padomā, cik kolorīts rajons – gan cigaretes bijušas, gan šņabītis un piktajai sievai – šokolāde.
Nekāda plašāka stāsta nebūs, jums jāiet pašiem. Te būs daži foto ielūgumi kā āķis ar ēsmu.
Iet iekšā, nedīdās!Viņiem pie ieejas savs pūķītis ar brīdinājumu.Vēsture lobās acu priekšā.Tabakas fabrika un smēķēšanas vieta.4. stāvs un jūs esat klāt!Tur sēdēs jauka dāma, teiks labas dienas un aicinās paņemt bukletu.Skats uz augšu. Patiesībā, pati ēka ir iemesls tam, kāpēc šajā izstādē esmu bijusi jau divas reizes. Vienu – fotogrāfiju dēļ, otru – ēkas.Bet tur tālumā vīri spēlē..Vīri spēlē šahu!Un TĀ GAISMA!Bolderājas azerbaidžānu kopiena mielojas.Un arī viņš. Mielojas. Mielosies?Savukārt šajos portretos pievērsiet uzmanību tām sirmajām kundzēm, kā viņas ar acu skatienu spēlējas.Gabaliņš no Pārdaugavas.Taisu “aizmuguri” Valdim Ošiņam.TAS skats pa logu.Foto no tām fotokabīnītēm, kuras finālā dod četras, iespējams, jancīgas bildes. Ļaudis ļāvuši fantāzijai vaļu.Savukārt te izmantota kāda senāka fotografēšanas maniere.Tādas čigānu sarunas, vai ne?Apzināti saules staru “iebojāts” foto pasniegšanas veids. Nenoturējos.Viņi tur otrā pusē.Savienosim vadiņus (droši padziediet to dziesmu).Skaidrs, ka interesē mazliet ielūrēt blakus telpā. Jums neinteresētu?Tie griesti. Es nevaru pārstāt skatīties.Laukā. Un tagad aizejiet paši.
Cmuki. Visādās ziņās.