Pat virsrakstu negribas

Vienalga, lai arī kurā pasaules malā es nebūtu, pirms brauciena atpakaļ uz Rīgu, vienmēr sametas tā dīvaini un gandrīz visos gadījumos (ja nu vienīgi ar pāris izņēmumiem, par kuriem man nav ne jausmas, vai par kuriem es neatceros) man nekad negribās atpakaļ uz Rīgu. Šodien arī negribas.

Published by

Kni

Love yourself more

8 thoughts on “Pat virsrakstu negribas”

  1. pilnīgi piekrītu, lai cik skumji man nebūtu, bet šobrī sajūta ir tāda, ka pat atgriezties uz LV negribas – vienīgi un tikai lai satiktu mīļos :( bet par Rīgu in general – ir tomēr vietas un lietas, kuras esot prom man pietrūkst – pastaiga pa Tērbatas ielu un kafijošana alberta ielas rajona allcappuccino vietā un Vecrīgas bruģis, vai čaka ielas asfalts – tikko sajutos kā Čaks mazliet – pagajušajā vasarā ap čaka ielu parādījās viņa burvīgā dzeja uz trotuāra :) un vēl man pietrūks ceriņu smarža… bet viss cits skumjas pēc dzimtenes neraisa… un pie tā vainīga vienīgi vara un politika un bizness, kurš tur valda uz pilnu klapi… with greetings from abroad Signe

    1. Paldies par sveicieniem! Siltie no mana Ziemeļpola Tev atpakaļ!
      Man Rīgā nav māju sajūtas, tā laikam arī ir visa problēma.

  2. Tev Rīgā nav sajūtas, ka esi mājās, bet Tev ir iespēja šad, tad aizbraukt mājās pie mīļajiem…
    Man tādas iespējas nav! kopš 2009. gada 21.decembra neesmu bijusi Latvijai pat tuvumā…

Leave a Reply