Ja kāds jau tver pēc spaiņa un lupatas, tad, lēnām paceļot roku, teikšu: “Nedzen zirgus tādā rīta agrumā!” Viss būs vienkāršāk un mazliet sarežģītāk, jo arī par salātu kūrēm tas nebūs. Ēdiet, priecājieties un ēdiet.
Rudens ir bijis silts, bet ziema saudzīga, savukārt pavasaris – steidzīgs un ļoti dāsns. Saules pielieti rīti un izgaismotas nenotīrītās logu rūtis. Tās gan, veicot nelielu izvingrošanos, notīriet. Lūk, un tādas pašas logu rūtis ir katrā no mums. Katrs no mums ir kā tāda māja, kas pārvietojas, un šai mājai nepieciešama pavasara tīrīšana, sākot ar pašu māju un beidzot ar to, kas tai apkārt – ar sētu, proti, pagalmu.
Man nebija rudens nomāktības, jo tā velkas pārāk lēnu, lai turētu man līdzi. Izpalika pat ziemas tumšie vakari, jo arī tos apsteidzu, ieslēdzot gaismu. Ja rudenī māju un sētu sakopj, pavasarī ir daudz mazāk darba un ātrāk var sākt priecāties un plaukt.
Kā to izdarīt?
Sākumā sāciet vairāk smaidīt. Ja jums trūkst gaismas, ieslēdziet. Sagadājiet to gan sev iekšā (emocionāli), gan ap jums (fiziski). Tiecieties ar cilvēkiem, kuri jūs emocionāli bagātina, kuri paši ir priecīgi un kurus jums gribētos iepriecināt. Ieprieciniet! (Atcerieties, jūsu draugi nav nekāda bufete, kur tikai mieloties, arī jums ir jāgatavo.) Samaziniet vai pārtrauciet komunikāciju ar tiem, kuri jūs tukšo un skumdina. Iemācieties kaut ko jaunu. Beidzot izlasiet to grāmatu, kuru nopirkāt rudenī. Dariet to parkā un pacienājiet sevi ar gabaliņu kūkas, klāt piedzerot jūsu mīļāko silto dzērienu. Pacienājiet zvirbuļus pateicībā par individuālo dziedājumu.
Klausieties mūziku, kuras pavadījumā jums gribas dejot. Dejojiet! Kustieties. Ejiet pastaigās. Brauciet ar velosipēdu. Ēdiet. Ēdiet gardi! Skatieties labu kino. Pārrunājiet redzēto ar draugiem. Ejiet laicīgāk gulēt, mostieties agrāk. Ir gaišs. Nerunājiet tukšu, lai tikai aizpildītu klusumu. Sakiet labu. Uz katru čīkstienu piecas reizes kaut ko labu. Sev. Citiem.
Man ļoti garšo dzīvot un vēl vairāk man patīk cilvēki, ar kuriem sēžu pie viena galda.
Labu apetīti!
P.S. Ja pirmajā bildē redzat to, ko es, tad es zinu, ko jūs šobrīd darāt.
Pūdernīca saka:
Kni, kas ar Tevi? Pa kuru laiku (un galvenais – kāpēc) Tu esi palikusi tik brīnišķīga? Tikai nepārproti, man prieks, man tiešām prieks! Tik gaišs un spilgts kā pavasaris.
Kni saka:
Uzreiz, kad pārstāju glābt visus slīkstošos un grimstošos. Uzreiz, kā padomāju par sevi. Uzreiz, kā pati sāku darīt to, ko šeit uzrakstīju. Sakopu māju un sētu jau rudenī.
Ļoti patika, kā Inese Indāne “Subject Creativity” pasākumā teica: “Mēs visu gribam izglābt. Visam piespraust štepseļus.. bet dažreiz nav jāglābj. Ir jāļauj mirt.” Tā arī ir.
Vi saka:
:) pārsūtiju draudzenei ar piebildi – gluži manas sajūtas…
Kni saka:
Paldies un man prieks, ka esi līdzīgās sajūtās!
Liene saka:
4 makšķernieki?
Kni saka:
Nē.
Ja redzi 4 zvejniekus, tad rodas jautājums – ko dari Tu?
Laura saka:
Cik labi Tu proti visu ietērpt vārdos! Burvīgi! Es pat gribētu teikt, ka katrs tavs ieraksts ir viedi vārdi! :)
Kni saka:
Ui, cik šis skaļi. Man jau šķiet, tas ir tik vieds, cik katram vajag. Dažreiz te rakstu kā atgādinājumu sev, turklāt, ja šādi uzraksta, tad nekas cits neatliek, kā turēt to uzņemto virzienu. Paldies! Priecājos, ka noder.