Gadiem ieilgusī mīla pret pelēko krāsu visnotaļ dziļā naktī sadomāja palīdzēt sagaidīt rītu un vēl paspēlēties ar tekstūrplati, aizpildot mazos rombiņus ar trim krāsām. Mazliet nevērīgāk kā citas reizes, turklāt atļaujot zilonim bildēties neslīpētam, mazliet aizmigušam un vēl neķemmētam. Kā mēs visi no rītiem, kad šķiet, ka aiz loga vēl nakts.
Optiskā ilūzija, kuru jau iepriekš izspēlēju ar krāsaino ziloni. Šī ir melnbaltā, precīzāk, pelēkā versija.
Visās tajās reizēs, kad fotogrāfijās krāsas nespēj sadzīvot, es tās padaru melnbaltas. Varētu domāt, kas tad tur un pelēks ir pelēks, tad ziniet, nav viss. Pelēks vai nu cildina, vai samaļ miltos. Padara vēl daiļāku, vai izlīdzina pavisam plakanu, un tieši tāpēc man tas tik ļoti patīk, bet par to rītdien.
Lai koša diena!
