Pievilināt pavasari

Pat ja esmu iemācījusies pieņemt ziemu un pielāgoties tai, gūstot arī kādu labumu un prieku, tik un tā gaidu pavasari. Gaidu gaišākus rītus un gaidu to, kad viss modīsies. Nē, man nav iebildumu pret dabas miegu. Visiem ir jāpaguļ. Visiem ir jāizguļas.

Šis ir svētdienas vakara zilonis, kurš tapis aiz nemiera par padarīto, precīzāk, nepadarīto. Ar viena ziloņa radīšanu piektdienas vakarā mieram ir par maz, turklāt satikt kādu teātrī un savā virzienā dzirdēt jautājumu, vai neesmu par taujātāju aizmirsusi, nemieru vēl tikai pastiprina.

Zilonis ar tukšo vidu. Viegls, gaisīgs un nedaudz apjomīgs. Tam klāt arī nelielas lāsītes, kurām vajadzētu tapt par auskariem.

Šīs nedēļas ziloņi ir neliels apliecinājums tam, ka pamazām atsāku darbus. Patiešām pamazām, jo nākas lavierēt starp paspēšanu uz izrādēm, lasīšanu, ciemos iešanu un kafiju rītiem. Esiet saprotoši. Tas gan neliedz jums būt prasīgiem. Ja ne prasīgiem, tad taujājošiem.

Ja arī par kādu no jums esmu piemirsusi, nekautrējieties par sevi atgādināt, sūtot pastkartes, vēstules vai īsziņas.

Lai silti!

Published by

Kni

Love yourself more

3 thoughts on “Pievilināt pavasari”

Leave a Reply