Aizkavējusies darbā, gāju mājās un pie sevis skandināju: skrituļslidas, zilonis, skrituļslidas, zilonis, skrituļslidas, zilonis. Tā kā tādu matru, kurai bija jāliek man izlemt, kurš uzvarēs cīņā par manu brīvo laiku.
Vējš pūta tik patīkami, ka šis varētu būt bijis viens ideāls skrituļošanas vakars, kad nav ne karsts, ne arī auksts. Skrituļslidas, zilonis, skrituļslidas, zilonis, skrituļslidas, zilonis… “Rīt iesi uz zāli, ierunājās vēl netapušais zilonis,” un ar to trieca bumbu vārtos. Ar rezultātu 1:0 skrituļslidas piekāpās spraigā Kni iekšējo sajūtu čempionātā par brīvo vakaru.
Uz galda noliku trīs toņus – piparmētru zaļo, balto un puscaurspīdīgo, kuram tā arī nepieskāros. Joprojām telpā ir par karstu un rokas cimdos jūtas neērti, paldies nesaka. Droši vien tāpēc tās pēdējā laikā dara visu, lai es nodarbotos ar pilnīgi citām lietām, tikai ne šo. Ar vienu veiklu manevru uz tikko ideāli sadziedētās rokas izšļācās cianoakrilāta līme (jā, jā, tāpati superlīme). Tā vien liekas, ka kāds pārbauda manu rīcību ne visai ērtās situācijās. Notraucu līmi no rokām, zibenīgā ātrumā sameklēju nagulakas noņēmēju un pārējais jau vairs nav svarīgi.. ziepes, smilšpapīrs..noberzta āda.
Būtu labāk skrituļojusi =P
Forši, beidzot atkal zilonis :) pie tam zilonis -torte (no tām, kas pārklātas ar cukura mastiku un dekorētas ar marcipāna vai pastilu masu). Kni, neesi domājusi par konditora karjeru?
Ziloņu konditora karjera nesanāks, jo, lai cik tas dīvaini nebūtu, cepumiņu veidā ziloņi eksistē =) Ja nemaldos, tad tā bija Japāna. Viņi gan pamatā lielākoties rada citādas figūriņas, bet mēs izmantojam vienu un to pašu rīku. Tas gan. Tur man šaubu nav. Tā kā .. laikam nesanāks. Diemžēl. Paliks pie neēdamām lietām.
Skaists! A kur zilonim skritulenes? ;)
Ziloņi ir lieliski, “labāk skrituļot” nevajadzēja… un, ja kāds pārbauda tavu pacietību neērtās situācijās tad, kas zin kā būtu tur laukā!
nu Kni, Tu taču zini, ka citēju: mākslas darbi rodas mokās! :D
bet izlasot kā Tev gājis, nodomāju, ka labāk būtu gājusi skrituļot, neskatoties uz to, ka prieks redzēt, ak esi uzdarbojusies radoši! :))
un vispār, jauku Tev vakaru!
Es tomēr priecātos, ja tā moku daļa būtu mazāka, jo šitā var ilgi mocīties. Paldies par atbalstu! Citādi mans ieteikums – esiet ļooooti uzmanīgi ar šitām hārdkōr līmēm. Joki mazi.
noteikti atbalstu ziloni, jo skritulenes vares paspet vienmer, bet vai iedvesma tadam skaistulim radisies ta uzreiz un bez iekseja dialoga? ;) apsveicu ar veikumu! esmu skumja, ka savu art box, zimulus, krasas, otas un visu citu biju spiesta atstat Latvija, bet te vel nav sanacis visu atkal nopirkt… lidz ar to -khm nodarbojos ar valsts virzisanu pareizajas sliedes, par ko atlausos padalities ari ar jums (esmu virtuve, ja ir teja – ista tunisiesu gaume zala ar svaigam piparmetram un salda ka jasminu nakts) tad nu ja ir velme pie tejas kaut kas no politikas: http://smartbsolutions.wordpress.com/2011/07/04/research-and-innovation-commissioner-visits-latvia-6th-of-july-2011/ ceru, ka nenemsi launa Kni, bet nespeju ar jums nepadalities, jo sap sirds par to, ka Latvija nejausi gadijumi rada iespaidu, ka iestade (vairs neminesu kura) kaut ko it ka dara (FYI: komisare bija atcela no Lietuvas, kur piedalijas saja Foruma: http://www.simpoziumas.lt/en)
bet atgriezoties pie makslas un skaistuma – man jau sen butu laiks pieversties sim divam lietam un aizmirs par dipomatiju. laikam. varbut.
Man derētu kriksis Tavas nopietnības, bet Tev – manas vieglprātības. Saskaldot vārdu “vieglprātība”: viegls + prāts = man sanāk “vieglākas domas”. Tev pēdējais laiks ķerties pie domu atslābināšanas un otas tam ir lielisks rīks!
Mūsu valsti sliedēs jābīda, tikai mums tās sliedes tādas… bojātas.
Paldies Tev Kni par šo personīgu comment :) you made my day! piecēlos, saskāros ar faktu, ka ir tēja, ir pīpītes, ir kaķi, ir vīrs ;) bet ir arī vēl viens nozīmīgs faksts – ne Latvijai vienīgajai tās sliedes ļodzīgas ;) ir pamats notpietnam salīdzinājumam starp tunisiešu un latviešu mentalitāti, kur abas ir pamatīgi cietušas no gadiem ilgas autoritāras (mūsu gadījumā – totalitāras valdīšanas) un jā, mīļie, latvieši mums ir daudz ļoti daudz, kas kopīgs ar tālajiem dienvindiekiem (vai Āfrikas izpratnē ziemeļniekiem) šejieniešiem: te arī trūkst spējas redzēt lielo bildi, trūkst iemaņu labi komunicēt (ar virzību uz mērķi), ir zināma deva nejaukas greizsirdības pret tiem, kuriem veicas, un jā ir lielāka deva pašapziņas un spēju baudīt sauli un siltumu, kas tomēr neizslēdz to, ka zemapziņā katrs un katra domā – “a kurš mani nostučīs vai izčakarēs?” un abām tautām ir sajūta (šobrīd šeit un LV ļoti izteikta), ka valsts neesam mēs un viņa mūs neaizstāvēs, ja ies tiešām (atvainojos) “sūdīgi”.
bet cenšoties visā saskatīt pozitīvo un vadoties pēc Tava ieteikuma par “domu vieglumu” – metīšos ar lēnprātību un vieglumu nomazgāt tējas traukus un gaidīšu savu pirmo saskarsmes mirkli ar īsto realitāti – santehniķa, kurš nerunā franciski, ierašanos. will keep you updated ;) burvīgu dieniņu visiem! Signe