Kamēr draugi trieca (taupīja?) naudu kuponakcijās, es tikmēr smīnēju. Vienmēr atradu attaisnojumu un ar lozungu “man nevajag kaut ko tikai tāpēc, ka to dod lētāk” izslējusies paziņoju, ka nepirkšu. Vienmēr dzīvoju ar pārliecību, ka visi šie kantori, kas pieteikuši savu dalību, noteikti uz kaut ko šmauc – kvalitāti, attieksmi, apkalpošanu vai vienalga ko citu, taču tā atvēzēties un pateikt – še jums 57% atlaide – man galvā nekārtojās. Vienmēr jābūt kaut kādam izdevīgumam, citādi neredzu, kā tas viss funkcionē.
Jāņu brīvdienas pavilkos arī es.
Jāņi ir tāds dīvains laiks, kad cilvēks, glābdamies no pārēšanās un visām citām kaitīgajām pārmērībām, meklē patvērumu citur. Tā arī es.. iegādāju biļetes uz 30STM koncertu (lieki piebilst, ka es neko nezinu par viņiem, bet man noteikti patiks), kā arī es pirmo reizi ļāvos kuponpasākumam. Visas brīvdienas vaktēju, atstāju lapu vaļā un vilcinājos, pie sevis skaitīdama tik ierasto pantiņu: “Vajag, nevajag, gribu, negribu..” Pēc vajag/nevajag principa vienmēr uzvar nevajag, taču ar gribu/negribu var diskutēt. Gribēju!
Kopš tās dienas, kad sāku pelnīt pati, visādām šādām “palutināšusevipati” lietām ļaujos labprāt. Mājās tiek smīkņāts un ķiķināts, taču ne ļauni.
Kad dari kaut ko pirmo reizi, tad sakiet, ko gribiet, tā pirmā var būt visai izšķiroša. Tā vai nu atvērs durvis, vai aizcirtīs tās ar spēku un troksni, līdz pienāks otrā reize.. ja vispār pienāks, tāpēc savu pirmo kuponpasākumu uztvēru visai piesardzīgi. Īsti nezinu, vai izplūst labpatikā, bet kundzes mani aplidoja, apčubināja un ne mirkli nejutos, ka esmu nākusi par lētāku naudu, ka tāpēc man būtu jāsaņem lētāks pakalpojums. Smieklīgi, bet, lai arī esmu bijusi tur tikai divas reizes, dūņāstinējkundze pret mani izturās tā, it kā es viņai būtu rados, ja ne rados, tad vismaz trīs gadus dzīvojusi kaimiņos. Atceras visu, ko iepriekšējā reizē jautājusi un viņas spēja atcerēties manī rada vēl radniecīgāku sajūtu.
Ir cilvēki, kuri pat pēc viena smaida, skatiena, teikuma liekas savējie un pat īsti nevaru apskaidrot, kāpēc tā ir. Tā vienkārši ir. Un nejaušībām es vairs neticu. Nejaušību vienkārši nav. Sakritību ne tik. Viss sen jau ir pārdomāts un izdomāts!
Foto: facemud.net
Man kolēģi uzāvināja kuponu uz 30min dūņām, 30min kaut kādā kapsulā. Neesmu vēl bijusi un pati diezvai pirktu, bet kā dāvana, kādēļ nē? Varbūt drīzumā dāvanu karšu vietā visi sāks dāvināt kuponus…
Nu re, man sestdien jau būs trēšā reize uz šo pasākumu =)
Ar kuponu izdevīgumu ir diezgan vienkārši. Piedāvātājs uzliek lielu atlaidi, bet tomēr katrs pircējs kaut ko maksā. Par piedāvātāju (preces vai pakalpojuma) uzzin daudz vairāk cilvēku un nopērk preci/pakalpojumu. Rezultāts – piedāvātājs ar visu atlaidi ietirgo daudz vairāk, nekā būtu ietirgojis, gaidot klientus parakstā kārtībā par pilnu cenu. Piemēram, to manikīru, uz kuru es tur regulāri eju, kuponos nopirka vairāki simti sieviešu (ap 800, ja nekļūdos). Jautājums: cik no viņām ikdienā ietu uz šo salonu? 2 vai 3, droši vien. Turklāt kuponu skaits bija ierobežots, tas nozīmē, ka visu to blāķi neizpirka viena aptrakusi persona. Nu kaut kā tā.
Domāju, ka tik zemas cenas neviens piedāvātājs nelaiž, ka tās nenosedz viņa faktiskos izdevumus. Ja nu vienīgi iziet uz risku, ka klientiem patiks un viņi nāks vēl.
Tev ir absolūta taisnība, tikai man tās pirmās sajūtas tādas un tas, ka viss kā pa konveijeru. Mani biedēja tas, ka es saņemšu nekvalitatīvu pakalpojumu dēļ lielā cilvēku biruma. Kaut kā tā.
Kni, es par taviem argumetiem viegli pasmaidu, jo neviens* pakalpojuma sniedzējs šobrīd neatļaujas tirgot sūdu vai sliktu attieksmi. Ar savu skaidrojumu necentīšos, jo Tincii ir izdarījusi max :)
Zini, šajos apstākļos (domāts tas, kas notiek šobrīd valstī) klients ir ieguvējs, jo:
1. saņem ideālu attieksmi un pakalpojumu,
2. saņemt to par patīkamu cenu.
Tas nebija vērojams tā sauktajos treknajos gados, kad viens klients šur vai turp viss viens pīpis! Šis patiešām priecē.
* Izņemot skaistumkopšanas institūtu Liora (es jūs brīdināju, ka neklusēšu) un manu salveno stāstu par to kā viņi atļaujas atteikt klientam pakalojumu, kurš rezervēts divas nedēlās iepriekš, dienu pirms klientam svarīga notikuma.
Secinājusm, Tu dari pareizi, ka šaubies un ilgi vērtē, bet reizēm, ja ļaujas, izdodas ietrāpīt pie pērlēm….nu gluži kā Tev :)
Lai visiem bauda! :)
Es jūs brīdināju, ka neklusēšu :D :D :D Šitas bija lābs!
Tici man, vēl daudzi atļaujas tirgot gan sūdu, gan sliktu attieksmi. Es esmu dzirdējusi arī nevisai labas atsauksmes par “te jums milzu atlaide” pasākumiem. Iespējams Ezz aizies uz šo pašu procedūru un teiks, ka mēsls vien ir. Taču Tincii visu smuki izskaidroja, es pat nepretojos.
P.S. Bet esmu sapratusi, ka ar feinu un rūpīgu attieksmi mani var nopirkt. Tā ir. Šitā ir mana valūta :D
Mazliet smieklīgs bija arguments, kāpēc visu šo var arī nedarīt: tas, kurš Tevi mīlēs, mīlēs arī ar celulītu, strijām.. nu, kas jums tur vēl sievietēm ir? …
Šodien izdomāju atbildi, ka diezvai mani ienīdīs, ja man tā visa nebūs =P Tā kā es labāk palutināšos un turpināšu kaifot.
Kni feini pārdodas!!! :D :D :D
oij mammīt ……no smieklie vārtos pa zemi, cik forši nosecināju! :D :D :D
Viss ir pērkams. Tikai jāzina valūta un jāzina cena.
Vēl tikai gribēju piebilst, ka es jūtu viltotu “valūtu” :D
Par attieksmes maiņu runājot, kad “treknajos gados” meklēju līgavas kleitu sev, visos salonos bija Tāda attieksme, ka tev bail iekšā iet. Tagad esot vedējmātes godā un ar līgavu apstaigājot tos pašus salonus, pārdevējas pašas nāk klāt, smaida,atļauj kleitas aiztikt, iesaka uzmērīt. No vienas puses smiekliga tāda mainīšanās, bet no otras puses- tā tam būs būt :)
Autoskola, kurā eju arī piedalījās akcijā. Pakalpojuma sniedzēja VIENĪGAIS ieguvums ir reklāma, jo ziņu par akciju saņem reģistrētie lietotāji. Bet, piem, ja pakalpojums maksā 50LVL, atdod to par 25 akcijā, tad no tiem 25 vēl puse jāatdod tai kompānijai, kas nodrošināja akciju. Būtībā – sanāk zaudēt, kamēr nesāk nākt tie, kas redzēja akciju, bet to nenopirka, bet nāk par parastajām cenām.
Ja izvēlos pirkt kko ar atlaidi, tad ko tādu, kur pakalpojuma kvalitāte nevar kristies, piem, kapsula, nu kāda tā ir par 20LVL, tāda arī par 10. Priekā.
es diezgan daudz esmu pirkusi- Lulū pica sirsniņformā lika vilties ( baigi maza bija); auras fotogrāfija bija jauns un interesants piedzīvojums; limfodrenāžas masāža drausmīga, bet ajūrvēdas masāža- dievīga; gaisa laternas bija ok :)) pateicoties kuponam dabūju sev labu kosmetoloģi, kura man ir “savākusi” sejas ādu ar mandeļu skābju procedūrām ( viena procedūra 12Ls- viņa turpina ņemt maksu, kāda bija akcijā!!!) Šodien nopirku sporta kluba abonementu, vēl nezinu, kā tur būs :D