Laime, vai nav kauns tik ilgi kavēties?
Tā diena ir klāt – tropu klimats ir beidzies un visu dienu līstošais lietus pēc darba bija kā pamatīgs pēriens pa plikajām kājām! Te tev nu bija, gan jau pa dienu iesils. Vienu brīdi pat nodomāju, ka tas viss noorganizēts, lai cilvēki sāktu domāt par biezākas drānu kārtas iegādi, jo citādi to cilvēku daudzumu bodē izskaidrot nevar.
Ko es par bodi? Pie vienas tādas man bija norunāta tikšanās ar Valteru. Jā, tieši to pašu Valteru, ar kuru biju izvēlējusies veikt barterdarījumu “Un ko iemainītu Tu?”. Zilonis ar auskariem ir nonācis pie Valtera, savukārt es esmu tikusi pie zaptēm: ābolu/apelsīnu un aveņu. Tieši pirms vakariņām nenocietos un ābolapelsīnburciņu jau atvēru. Mmmm… kurš nāks uz zaptsmaizēm? Nācās krietni vien sevi piebremzēt, lai paliktu vieta arī vakariņām. Gardum gardi un pie tējas kopā ar maizi šajos lietainajos vakaros būs labākais gardums.
Nav tā, ka šie būtu vienīgie jaunumi. Es atkal gaidu otrdienu, kad būs rubrika “Runā viesis”, jo nākamajā otrdienā būs dzejas vakars. Dzeja no ja.smīn.lap. Vīrietis viesos ir bijis, divas dāmas ar’ un nu laiks vienam gājienam ar pseidonīmu.
Viens pants jau šovakar. Ak, es nepacietīgā!
ņemu konservu attaisāmo
lai tavu galvu ar visām domām
kā šprotu bundžu grieztu vaļā
un lieku uz maizes un ēdu
lai varu domāt tev līdzi
būt tuvāk nozīmē baroties
kaut negaršo zivis
reiz teica makšķernieka
uz pilnu slodzi
sieva un locīja iekšā kārtējo nēģi
Vēl tikai dziesma, kas manī dungojas jau kopš vakarnakts.
Siltu vakaru un košu rītu!
