Kni virtuve

love yourself more

Prieks, kur Tu rodies, laime – kur kavējies.

No gultas izlīdu dīvainā laikā – brokastis ēst par vēlu, savukārt pusdienas par agru, turklāt plānu nekādu. Tik vien kā tas laiks tveicīgais.
Svētdienām piemīt neparasta gaisotne, ieprogrammēts miers un nesteidzīgums. Vismaz manējam jau nu noteikti. Laika ziņās tas gan nebija rakstīts un to nekad laika ziņās neraksta, bet šodiena bija lieliska diena svētkiem. Tieši šī iemesla dēļ uzcirtu jaunos svārkus, uzkrāsoju lūpas un devos pa ierasto svētdienas taciņu Ģertrūdes baznīcas virzienā, tikai lieta tāda, ka es parasti apstājos vienu kvartālu pirms baznīcas.

Iekārtojos ērti pie galdiņa, gaidīju viesmīli. Vēroju apkārtni un priecājos, ka ir kāda ēna, kur paslēpties. Vairos es to saules staru, jo jāatzīst, svilina pamatīgi un nepatīkami.

Esmu ievērojusi, ka KID apkārtnē „ceļo” kāda sirma kundze, kurai, no malas skatoties, galvā iemājojuši putni. Viņa noteikti savā būtībā ir labsirdīga un cilvēks jau nav vainīgs (gribās tā domāt), ka vecums kopā ar putnu baru atlaidies, taču viņas regulārā šļūkāšana un uzkrītošā lūrēšana virsū tiem, kas sēž terases ielas pusē, ir visai nepatīkama. Katru reizi, kad esmu tur, vēroju, kā cilvēki uz nelūgto viesi reaģēs. Katrs savu teritoriju sargā, kā prot.

Ko nu par negatīvo, ielas pusē nekad nesēžos, tāpēc šis sirmās kundzes caururbjošais skatiens līdz manīm netiek.

Tās ēdienkartes mani mulsina. Nav jau tā, ka man pašai nebūtu savas galvas uz pleciem un es nespētu izlemt, ar ko mieloties, taču visi tie dīvainie nosaukumi un kombinācijas dažkārt visu sagriež otrādi. Ja vienu daļu no ēdiena man gribētos, tad ar otru sajūtas sadzīvot nespēj. Liekas tā muļķīgi ņemt salātus un pusi no sastāvdaļām tā neuzkrītoši palūgt neiekļaut. Tāda ķengāšanās vien sanāk – man lūdzu olu salātus bez olām. Lai nu kā, tieku pie karaļa lieluma kafijas un salātiem. Tas iesākumam un murrājošā kuņģa apklusināšanai.

Zinājāt, ka tā rūcošā skaņa no kuņģa rodas tādēļ, ka kuņģis ir krunkains, to klāj simtiem mazu bārkstiņu. Krunkas kustās un saspiež kuņģī esošo šķidrumu, tādējādi radot to rūcošo skaņu, kas klusuma brīdī rada visai neveiklu sajūtu. Liekas, ka visi tobrīd 10 m rādiusā esošie cilvēki dzird neganto rūkšanu. Process ir līdzīgs kā termoforā. Ielejiet tur nedaudz ūdeni un paspaidiet, dzirdēsiet, kā šis rūc :D Šo izskaidrojumu ar visu eksperimentu savulaik redzēju PRO7 raidījumā Galileo – viegli izklaidējošs raidījums ar zinātnisku „piesitienu” vācu valodā.

Bet tagad par saldo! Tie, kam ir atkarība no šokolādes un mājās nav neviena gabaliņa šokolādes, labāk tālāk nelasiet. Neesmu šokolādes cienītāja un paradīze man derētu arī tad, ja tajā nebūtu šokolādes, taču šajā reizē ļāvos pierunāties. Komunikablā viesmīle, vienkārša un ļoti jauka meitene izstāstīja par katru no pieejamajiem saldajiem, īpašu uzsvaru liekot uz šokolādi. Nosaukums vien ir graujošs – šokolādes fondāns ar svaigo aveņu mērci un meža ogu saldējumu. Jums arī gribās zināt, kas ir tas fon? Un tātad – pēc izskata tas atgādināja šokolādes kēksiņu, taču lieta tāda, ka viducis pildīts ar karstu un tumīgu tumšās šokolādes masu, kas lieliski papildina ogu saldējumu. Tas ir viegli rūgtens, silts, savukārt saldējums saldens un auksts. Divi kontrasti, kas uz garšas kārpiņām piedzīvo kulmināciju. Vēl garšas pastiprināšanai noplūcu pievienoto piparmētru lapiņu un ļauju tai kādu mirkli pagulēt man uz mēles. Piparmētru garša ir kā punkts uz „G” (zināšanai, Kni leksikā, tas ir spēcīgāks punkts par parasto punktu uz „i”). Kēksiņš ir tieši tiek liels, lai to izbaudītu un nevis pieēstos, jo šajā gadījumā teiciens less is more* ir vairāk nekā vietā.

Kad esmu pamielojusies, atjaunojusi lūpu krāsu, atvados no viesmīles un dodos svētdienas pastaigā. Brīžam uznāk baisa doma – man ir tik sasodīti labi pašai ar sevi, ka dažubrīd citu cilvēku klātbūtne pat sāk traucēt. Tad nu es aizdomājos par to, cik tālu šajā sajūtā var iet un kur ir tā robeža, kad vajadzētu laideni nospiest bremzi.. bet tas jau ir cits stāsts.

Lai silts vakars!

P.S. iekš foto tā jaunkundze, kas man ar katru dienu patīk vairāk un vairāk. Mazliet narcisisma par ļaunu nenāks. :D

*mazāk ir vairāk

Atvilktne: Kni.stāsts
  • saules_poga saka:

    Ārprāc, Knī!!! :))
    Šitā aprakstīt šokolādes izstrādājumus ir kaitīgi manai veselībai… Man pilnīgi siekalas saskrēja mutē.
    Mmmmmm… Karsta bieza šokolāde un saldējums…
    Ak, Kungs…

    P.S. No sirds priecājos, ka sāc sev patikt. Tā ir ārkārtīgi jauka sajūta. xoxo

    04/07/2010 at 22:20
    • Kni saka:

      Kad ēdu to saldo un domāju, KĀ pastāstīšu par to virtuvē, iekšēji smējos, ka, ja pirmais dzīves uzdevums man būtu “dzīvot sev”, tad otrais noteikti – kārdināt :D :D :D

      04/07/2010 at 22:36
  • gicha saka:

    jā… negribētos jau atzīt, bet gibas būt godīgai – man arī šī meitene patīk ar vien labāk… :), lai gan mūsu “satikšanās” tavā virtuvē nebija tā pati laipnāka…

    04/07/2010 at 23:03
    • Kni saka:

      Paldies par godīgumu!

      05/07/2010 at 18:08
  • Ilziite saka:

    Hei, Kni! Dievīga tava svētdiena!! :)
    Pēc tādas izpildīšanās tak vien redzams, ka mīli sevi, noteikti!! :)

    05/07/2010 at 09:44
  • melato saka:

    Līdzīgu saldo var dabūt arī Pamadoro picā Vecrīgā, tas ir kaut kas burrrrburvelīgs:)

    05/07/2010 at 13:29
  • Viena cita saka:

    ja nemaldos tad tas saldais nāk no franču zemes. To sauc Fondant au chocolat. Tas ir vienkārši perfects prieks, lai sevi palutinātu. Francijā to var nopirkt jau gatavu veikalā, lai mājās pagatavotu līdz galam….

    ņam, ņam.. ;)

    05/07/2010 at 15:43

Leave a Reply