Kni virtuve

love yourself more

Projekts -Amarillis-

Runā, ka daiļdārzniecības uzplūdi nākot ar vecumu un, ja šis izteikums ir patiesība, varu tikai apliecināt, ka man TAS vecums vēl nav pienācis, jo ar visiem istabas augiem esmu ne tikai uz “Jūs”, mēs vienkārši runājam dažādās valodās, tāpēc tas “Tu” vai “Jūs” pat nav saprotams.
Avotielas rezidencē vienīgie zaļumaugi bija 3 kaktusi, no kuriem viens šobrīd ir aizgājis aizsaulē jau nu nē, bet kompostā gan. Augi neaiziet aizsaulē, tie aiziet kompostā. Kad pārceļoju uz Art.ielu, nācās apgūt šīs mājas palodžu iemītniekus. Tos varēja iedalīt divās grupās – skatāmie un Fēliksu pārcietušie. Fēlikss ir kaķis, kas pirms tam šeit mitinājās un ik pa laikam plucināja palodzes džungļus. Citādi tās puķes nevar nosaukt. Atgādina skolu, kad uz grāmatu plaukta augšas tie rotājās un regulāri to lapas tika ievērtas plaukta durtiņās. Tādi gari laksti, neticami dzīvotgriboši, laida jaunus zinumus, kas kā garas pīckas karājās grīdas virzienā.

Divi puķupodi bija krietni vien plucināti un nevarēju saprast, ko man ar tiem iesākt. Nogriezt lakstus līdz saknēm un ļaut tiem atkopties no jauna, vai arī būt īpaši nežēlīgai un sūtīt tos kompostā. Tā kā šajos lakstos nekādu daili nesaskatīju, Fēliksa man nebija, kam tos pietaupīt, lēmu par labu otrajam variantam. Kopā ar pārcelšanos nepārdzīvojušo katusu laksti aizceļoja uz zaļo zārciņu ar vāku. Vai man bija žēl? Nē. Viegli palika.

Tā kā toreiz bija vēl krietni auksts, uz otras palodzes dzīvoja divi lieli “sīpoli”, kuriem tobrīd nosaukumu vēl nezināju. Lai paglābtu tos no aukstuma, uzcēlu augšā uz skapja un periodiski laistīju. Vienam no sīpoliem bija tikai pats sīpols, lapas nogrieztas un nevarēju saprast, vai tas arī tā kā uz iznīcību, vai tomēr dzīvos. Atstāju un laistīju.
Kļuva nedaudz siltāks un komā snaudošais sīpols sāka dzīt lapas tik strauji, ka likās, ka tas to dara nevis pa dienām, bet stundām. Noskaidroju arī sīpolu nosaukumus. Amariļļi tie esot. Viens ziedot ar baltu, savukārt otrs – sarkanu ziedu. Tas, kuru uzskatīju par komā guļošo, tieši šobrīd lapām piepulcējis krietnu vālīti ar pumpuru galā, no kura tā tuvāk pavasarim izšausies krāsu buķete. Sarkanais amarillis gatavojas ziedēšanai, bet es turpinu čubināt abus. Gribas taču redzēt, ko darīs otrs.

Foto: www.e-motioncards.com

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Mēnessmeitēns saka:

    :) Amariļļi ir skaisti. Man bija balts. Tas ziedēja divas reizes gadā! :) un dzīvokļa kaimiņiene vienmēr ejot mājās skatījās uz to no lejas, ejot mājās. kad jau taisījāmies vākties ārā viņa atzinās – viņai skaužot, jo zieds ir tik skaists un šķiet, kā zied vienmēr! :D

    12/03/2011 at 17:13
  • agnese saka:

    mans amarillis ar jau kādu laiku lapas ir izdzinis un nu jau gaidu kādus pumpurus. Tie tik tiešām ir ļoti skaisti – vieni no maniem mīļākajiem ziediem :)

    13/03/2011 at 18:24

Leave a Reply