Kni virtuve

love yourself more

Sākumā bija pogas, krekls būs pēc tam

Ja septembris tēloja augustu, bet oktobris – septembri, tad jāsaka, ka man nekas nebūtu pret, ja vēl novembris drusku padauzītos un patēlotu oktobri. Maza aktierspēle dabā padarītu latvieša tumšo vakaru ikdienu gaišāku un zeltaināku.
Tā arī es, pagarinot iepriekš atrādīto materiālu, dauzos. Dauzos kopā ar Si, kura sākotnēji sagādājusi pogas, bet kreklu pogām piemeklēs pēc tam. Ar kaut ko ir jāsāk, un es jūtos šovakar tā, it kā būtu palīdzējusi sākt.

Lai arī bildi Si biju nosūtījusi iepriekš, izrādījās, ka kāds var sacensties pacietībā ar mani. Pielikumu viņa neatvēra, bet gaidīja vakaru, kad visu varēs skatīt dzīvajā. Tāda pacietība ir apbalvojama. Cerams, ka man manas pacietības arī pietiks vēl kādam laiciņam.

Un cik pacietīgs esi Tu?

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • Si saka:

    Āāā – man ir tiiiiiiiiiiik daiļas apročpogas (sprādzītes, protams neatpaliek)!!!
    es tik domāju – tādam skaistumam ieparedzēta visai nomaļa vieta krekla ģeogrāfijā. laikam nāksies elkoņus turēt uz galda vai visādi plātīties un žestikulēt (nu, kad būšu iegādājusies specializēto apročpogu kreklu)..
    paldies, mīļā sirds!

    31/10/2011 at 21:41
    • Kni saka:

      Tu jau vari arī tā “neuzkrītoši” izbraukt ar pirkstiem cauri matiem :D
      Bija milzīgs prieks ar Tevi papriecāties! Paldies Tev par smiekliem!

      31/10/2011 at 21:46
      • Si saka:

        man ar! man ar liels prieks! :*

        31/10/2011 at 21:52
  • E. saka:

    Un tas noformējums!!!! :)

    31/10/2011 at 22:31
    • Kni saka:

      Tas ir KPV :D – Kni Pievienotā Vērtība.

      31/10/2011 at 22:47
  • Ilziite saka:

    :) daiļi, ko lai saka!
    Bet par to pacietību – atzīstos, ka ieņemu vienu no pēdējām iespējamām vietām, jo esmu galēji nepacietīga! :) un ar to lepojos!

    31/10/2011 at 23:11
  • Si saka:

    Knīīī! Man jāpadalalās ar Tevi priekā – man. Ir. Apročpogu. Krekls. Pie tam meiteņu! Pie tam kkāds ūberkrutais itāļu! (iegādājos par puscenu).
    Biju jau samierinājusies ar domu, ka būs jāvalkā hā un emmiņas vīriešu krekls, bet vēl nesteidzos ar tā iegādi. Un re! Arī šoreiz pacietība atmaksājās. Protams, ka es savu jauno tērpiņu uzgāju pavisam nejauši – tas no stāsta par trīs vīriem un tējkannu, kas nevārās. Ja varētu tik viegli citās dzīves jomās – nemeklēt, negaidīt, neilgoties, bet vienkārši saņemt ar klāt pievienotu zīmīt – “Tu jau sen to esi pelnījusi”.

    01/12/2011 at 21:44
    • Kni saka:

      Love yourself more, my dear, love yourself more. Tik jauki, mīļā sirds! Smaidu un priecājos. Tad es varu cerēt, ka uz mūsu nākamo kafijošanu Tu atrādīsies?

      01/12/2011 at 22:17
  • Si saka:

    Šie vārdi man ir pierāmēti (pielikti pie bilžu rāmja) acu priekšā.. Vēl joprojām mācos to darīt…
    Un atrādīšos ar lielāko prieku!
    Mučas bučas

    01/12/2011 at 22:29

Leave a Reply