Kni virtuve

love yourself more

Sasildīties ar servisu

Ja jums šķiet, ka saaukstēties var tikai tad, ja, ejot laukā, saģērbjas par plānu, tad jūs rūgti maldāties, jo es pamanījos saaukstēties savās četrās sienās esot, un, kamēr citi darbā drebinās, es turp dodos sasildīties, kas galu galā tomēr izrādījās nerezultatīvi, jo vakardien vakarā mājās, precīzāk, savā ledusskapī atgriezos ar temperatūru un naktī man rādījās burvīgs sapnis. Bija pieslēgta apkure! Atverot acis, realitāte gan bija pavisam cita.

Tā kā mistiskā kārtā šodien no sakāpušajiem ķermeņa grādiem vairs nebija ne vēsts (viltīgs ķermeņa triks, kā likt man gulēt un neiet ballēties), izgāju laukā sasildīties. Sasildīties ar labu servisu.

Simpātisks serviss. Ik reizi ieejot Innocent Cafe, mani pārņem doma, vai mirklī, kad notika darbinieku atlase, tika veikts kāds īpašs kastings, jo liekas teju vai nepieklājīgi, ka tik nelielā iestādījumā ir tik simpātiski darbinieki. Katrs atšķirīgs, katrs no viņiem izskatīgs un serviss – pirmklasīgs. Kafija silda un pirmais drebulis likvidēts.

Pretimnākošs serviss. Kā tikt pie mana telefona numura pusminūtes laikā? Jums jākļūst par kurpnieku, un, sakarā ar to, ka ir ārkārtīgi daudz darba un strādāt nāksiet arī svētdienā, jums jāsaka, ka pirmie apavi, kurus salabosiet, būs manējie, un, kad tie būs gatavi, jūs man zvanīsiet. Apbrīnojami un tik pretimnākoši. Ne velti uz šīs darbnīcas vizītkartes rakstīts – A klases apavu un ādas izstrādājumu remonts.

Servisa trūkums. Vēl tagad atceros, kā pirmo reizi gāju pakūkot Kūkotavā pirms kino, taču sestdienās, kad tur mēdzu ieskriet, lai iegādātu karameļu radziņu, man vienmēr nākas vilties, ja strādā tā blondā kundze. Viņas balss ir asa, cieta un smaids neīsts, turklāt tur ir tik daudz kūku un maizīšu cepēju, bet pie kases tikai viens cilvēks, kas savukārt nozīmē, ka rinda garantēta, turklāt, pasarg’ dies’, ja kāds izdomās kaut ko iegādāt no vīna plaukta… ja nav pacietības, tad labāk pāriet pāri ielai.

Pēc servisa jāiet pašai. LMT jau nu nav tas kantoris, kurš jums piezvanīs un teiks, ka, viņuprāt, jūs šķērdējat naudu un ka jūsu milzu rēķinus iespējams samazināt, atnākot uz desmit minūšu konsultāciju. Brīdī, kad biju nogurusi pārmaksāt par pakalpojumu, beidzot saņēmos aiziet pie viņiem pati. Kā izrādās, manis lietotais tarifs ir vairāk kā novecojis (hou hou, to atzina pati operatore) un tā vietā patiešām vajadzētu piemeklēt citu, ja vien man nav kur likt naudu. Pāris klikšķi datorā, klabināšana pa kalkulatoru un izrādās, ka rēķinu var sabrucināt vairāk kā uz pusi. Lai ietaupītu man vēl pāris latu par tarifa maiņu, ieteica piereģistrēties Mans LMT. Labs darbs, kas padarīts.

Lai silti!

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Gicha saka:

    Labrīt!
    Par Kūkotavu gribēju to arī teik, – kad beidzot iesim pakūkot, iesim labāk tur pretīm pāri (nav ne jaumas kas un kā) un strādā arī jau no astoņiem… :)

    16/10/2011 at 09:36
  • Gicha saka:

    Oi…, visādi citādi, – esi vesels!!!

    16/10/2011 at 09:37
    • Kni saka:

      Būs labi, tikai, ja nepieslēgs apkuri, tad gan būs sū… Es nezinu, vai ilgi izturēšu ģērbties divos krekliņos, divos legingos, divās jakās, divās vilnas zeķēs un vēl šalli likt… Baisākais skats bija vakardien, kad padzēru tēju un ieraudzīju dvašu :D Nāk jau izmisuma smiekli.. es vēl smejos. Pagaidām smejos.

      16/10/2011 at 11:53
      • Liene saka:

        Kni (cik var čīkstēt, jārīkojas) un visiem pārējiem, kas nezina un domā, ka apkuri pieslēdz Rīgas siltums tikai un vienīgi pēc savas iniciatīvas. Nē, tās ir pilnīgas muļķības! Apkure tiek pieslēgta tikai un vienīgi tad, kad to prasa īpašnieks (telpas, kurā dzīvo) savam apsaimniekotājam, ja vien viņš pats nav apsaimniekotājs. Tev kā īrniecei ir jāvēršas pie sava izīrētāja un viņš jāinformē par vēlmi saņemt apkuri. Ja Tev tas netiek nodrošināts, Tu vari prasīt līguma laušanu un/vai kompensāciju par savām ciešanām. Viss atkarīgs no noslēgtā īres līguma noteikumiem. Ja kašķis par apkuri ievelkas īpaši, Tu vari rakstīt sūdzību Rīgas domes Īres valdei un vainīgais īpašnieks/izīrētājs tiks sodīts + vēl viņam tiks uzlikts pienākums nodrosināt Tev apkuri, kaut vai elektriskos radiatorus Tev nopirkt. Iespējams, ka mājā kurā Tu dzīvo, ir uzkrāts nenormāls parāds par iepriekšējo apkures sezonu, tad apkuri Tev neredzēt vispār.
        Nesaprotu kā var nezināt savas elementārās tiesības!? (šis pēdējais bija uzbrauciens)

        16/10/2011 at 21:58
        • Kni saka:

          Lienīt, nolaidies uz zemes. Es neizīrēju dzīvokli no tā, kam pieder šī māja.
          Gribu un čīkstu.

          16/10/2011 at 22:06
      • sarkanakmens saka:

        Šajā gadījumā nevar prasīt kompensāciju par ciešanām, jo neiet zem morālā kaitējuma kvalifikācijas. Nu gan normāls paskats sēdēt mājās un skatīties uz dvašu!:D Lasot pašam auksti palika!

        17/10/2011 at 01:19
        • Kni saka:

          Kur tad man vēlā vakarā sestdien bija jāiet sēdēt? Atļaušos atgādināt, ka karsta tēja kūp.
          Parastā situācijā dvašu redzēt nevar, tik “traģiski” vēl nav.

          17/10/2011 at 06:28
      • m-ja saka:

        Tava komentāra noslēdzošie vārdi uzreiz atsauca atmiņā vienu regeju – mazliet pirmdienas ironijas par siltumu un liesmām:
        Bet es tikai smejos.
        Jo, kamēr es smejos
        Man sirdī deg liesma
        Un šī nebūs pēdējā dziesma.
        (http://www.youtube.com/watch?v=PyXE828PDP8)

        17/10/2011 at 10:37
  • Liene saka:

    Paceļu rokas bezspēcībā! :)
    Tad vienīgais man atliek Tev piedāvāties atbraukt uz maniem laukiem un melnajā pirtī kārtīgi kaulus sasildīt! Šīs nedēļas nogalei drosmīgākie ieplānojuši sev arī pie pirts esošo ūdens baļļu uzvārīt.
    Ā…ir vēl viens piedāvājums, mana homeopāta tel.nr. Pati arī salstu un vienreiz jau iesnaina nedēļu nomocījos, tagad stiprinu imunitāti un visiem spēkiem cenšos nepalikt iesneina otro reizi!

    Ar domām par siltum!

    17/10/2011 at 04:13
    • Kni saka:

      Paldies, man pašai savs.
      Kāpēc ūdens baļļa drosmīgajiem? Ir tak glauni sēdēt karstā ūdenī. Viss kā vajag – galva vēsumā, kājas siltumā.

      17/10/2011 at 06:29
  • Evita saka:

    redz, kā ir. es esmu domājusi par to, kāpēc ir vietas, lietas, cilvēki, kas vienkārši pievelk, ir patīkami un kaut kā sasilda. Taču ir tādas un tādi, kas daudzos rada savādākas izjūtas, ka negribas atgriezties, lai arī viss it kā pat būtu normas robežās un iekļaujas tajā, ko sabiedrība pieprasa. kūkotavā manu kafijas pienu pārlēja pāri tasītes malai, un gadās jau visādi, bet es tad vismaz būtu atvainojusies, piemiegusi ar aci un teikusi – ai, es labprāt Jums pagatavošu jaunu!..)

    20/10/2011 at 09:14
    • Kni saka:

      Vai ne. Tādi sīkumi, kas notur, vai atgrūž.
      Par Kūkotavu ir tā, ka vieta jau feina, bet tādu siltāku attieksmi gribās.
      Vienreiz Stockmanī kasierei pateicu, ka man patīk pie viņiem nākt, jo viņas tādas īstas un jaukas. Tas nekas, ka šis tas it kā dārgāks, bet cilvēki tik silti!

      20/10/2011 at 19:23

Leave a Reply