Šis ir tas stāsts, kuru varētu apzīmēt ar – ja nepaspēji, tātad nokavēji.
No 4. līdz 20. septembrim Rīga piedzīvoja nu jau septīto laikmetīgās mākslas festivālu Survival Kit, kurš šogad bija iemitinājies (centrālā norises vieta) kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā Krišjāņa Barona ielā.
Par šī gada tēmu:
Kā katru gadu, festivāls „Survival K(n)it 7” aicina māksliniekus meklēt radoši alternatīvus izdzīvošanas modeļus, reflektējot par lokāli un globāli aktuālām sociālām tendencēm. „Survial K(n)it 7” tēma caur vārdu spēli ir ievīta festivāla nosaukumā un akcentē ikdienišķu darbību un „mazo lietu” potenciālu ietekmēt sabiedrībā nozīmīgus procesus. Adīšana kā ikdienišķa nodarbe festivāla tēmas kontekstā simbolizē radošas iniciatīvas, dažādu sabiedrības grupu, privāto un publisko telpu saaudumu, akcentējot socializēšanos un līdzdarbošanos.*
Lai arī ko mākslinieki nebūtu katrā no festivāliem sagatavojuši (esmu piedzīvojusi trīs), visvairāk man patīk tas, kā organizatori izvēlas festivāla telpas, kā tiek atrasta kāda pavecāka ēka, mazliet skumja, mazliet aizmirsta, un tajā iedvesta jauna dzīvība ar šodienas aktualitātēm, ar šodienas redzējumiem. Kas zina, varbūt šāds festivāls ir maza atvadīšanās no šīs ēkas dzīru veidā, jo nekā citādi šī notikuma iemājošanu ēkās, kurās tapetes tiecas glāstīt grīdu dēļus, nosaukt nevaru.
Tiem, kas nepaspēja un nokavēja, esmu sagatavojusi dažas pastkartes. Ņemiet par labu, taču blociņos iekrāsojiet nākamā gada septembri košāku. Dzeltenu. Survival Kit krāsā!
Pop Up! krājums, interaktīva instalācija, 2015
Kolektīvi izšujamais galdauts (Norvēģija), fotodokumentācija, 2012-2015
Starptautisks mākslas projekts, kura mērķis ir paplašināt un nostiprināt dialogu starp māksliniekiem, kuri pārstāv dažādas minoritātes Skandināvijā.**
Flo Kasearu (Igaunija)
Sacelšanās, objekts, zīmējumi
Darbu kopums ar nosaukumu “Sacelšanās”(Uprising) ir veidots balstoties uz video, kas filmēts jumta labošanas darbu laikā, Tallinas mikrorajonā Pelgulinn, kur māksliniece dzīvo un realizē savu Flo Kasearu Majamuuseum projektu kopš 2013. gada. No vecā jumta noņemtais skārds tika pārlocīts par lidmašīnu figūrām, līdzīgi kā bērni loka papīra lidmodeļus.**
Pa gabalu gan nodomāju: skat, naktstaureņu kolekcija!
KLĪGA: Līva Rutmane K., Inga Ģībiete, Didzis Kalniņš, Klāvs Upacieris (Latvija)
Glubināšana, instalācija, 2015
Māksla ir jāgludina, citādāk tā ir pārāk neskaidra. Mākslai ir telpa. Mākslinieki ir liekēži. Visu vajag atkārtot. Mākslai jābūt saglabājamai.
Šī ir Klīgas trešā izstāde. Pirmajā izstādē tika kliedzot radīti zīmējumi. Otrajā izstādē zīmējumi tika burzīti un mīcīti, lai tie kļūtu maigāki un ērtāki. Trešājā izstādē zīmējumi tiks gludināti, Klīgai uzradīsies sirdapziņa un Klīga upurēs vienu savu mākslas darbu cilvēkiem.**
Ester Fleckner (Dānija)
Es pārvietojos sadursmēs, kokgriezums, 2014-2015
Lielizmēra kokgriezumu sērijas sākumpunkts ir dzimtas koks. Darbi pārvietojas pa telpu un vēsturi, atklājot haotiskas piederības jūtas un sagrozītu mīlas attiecību rakstus.**
Inga Meldere (Latvija)
Retuša, telpas instalācija, 2015
Projekts “Retuša” apdzīvo vienu no festivāla ēkas telpām, tās sienas vietām atsedzot un papildinot ar sienu gleznojumu fragmentiem, jeb fiktīviem, retušētiem, it kā jau no laika gala tur esošiem oriģināliem.**
Skat, ko tur atradu!
Saldajā ēdienā Reinis Hofmanis un Dārta Hofmane.
“Tu man gribi pateikt ko labu vai sliktu?”
Vizuālas pārdomas par šodienas valodu un dzīvi. Fotogrāfija, zīmējumi, teksti, 2015
Jā, atzīstos, daudz kas palika aizkadrā. Tā ir tā klātbūtnes burvība. Pašam būt klāt, pašam redzēt.
Visas durvis atvērtas, mīļie!
Tikai jāatceras, kurā brīdī pa tām jāiet iekšā.
Kni = K(n)it :)