Tad, kad aste ziedēs

Visu laiku domāju, nu kāda mārrutka pēc viņa man atsūtīja tās iedvesmas bildes. Nu kāpēc? Ja kāds nezina, tad par iedvesmas bildēm tiek sauktas tās, kurās redzamas ainavas, skati, krāsas un noskaņas, kuras varētu mani vedināt uz vēlamo rezultātu. Tā vismaz tam vajadzētu būt, bet nebija. Skatījos uz tām bildēm, mēģināju visādi un nekā. Kas to lai zina, varbūt cilvēkam jau izveidojusies sava bilde un savs skats uz visu, bet es kā nevaru, tā nevaru.

Nav jau tā, ka es netaisīju tāpēc, ka man nebūtu bijis laika. Es netaisīju, jo nevarēju. Godīgi pasaku. Nevarēju. Vai vismaz izdomāju, ka nevaru, un, tā kā man ir diezgan spēcīgas pārliecināšanas spējas (vismaz tajā mirklī, kas attiecas uz mani), tad tas bija izdevies arī šoreiz. „Nevaru” karogs plīvoja vareni un augstu.

Galu galā, ko šādā brīdī darīt? Tieši tā! Visu to, ko parasti, proti, aizmirst par bildi un darīt pa savam, jo galu galā cilvēks nav pilnīgi svešs, ne pirmo reizi ar smēķi uz jumta sēžam.

Ilgu laiku, domājot par šiem sīkziediem, nevarēju izlemt, vai tā ir kāda tehnika, vai tas ir stils, jo plastikotāju vidū ir ļaudis, kas strādā tikai tādā veidā (tehnikā?). Tiesa gan, katrs no viņiem savu sīkdetaļu rokrakstu izstrādājis līdz tādam līmenim, ka es pavisam viegli spēju atšķirt, kurš ir kurš. Šis bija iemesls, kāpēc atturējos, jo man likās, ka tas ir viņu stils, nevis tehnika, ar kuru viņi pauž savu stilu. Īsāk sakot, jaucu sev prātu maksimāli ilgi, lai nemēģinātu, bet man vajadzēja ziedošu pļavu. Man ļoti vajadzēja ziedošas pļavas kaķīti, kas kādā mājā ienāks par godu īstai kaķu meitenei vārdā Magone.

„Nevaru” karogs tika nolaists, salocīts un nolikts kastiņā līdz nākamajai reizei, jo pavisam elementāri – es varēju. Pa savam.

Published by

Kni

Love yourself more

14 thoughts on “Tad, kad aste ziedēs”

  1. Kaķi šķiet ir tas, kas man tiešām patīk :) Un vēl ar ziedošām astēm. Lielisks, Kni!
    P.S. Un ceru, ka klepus sāk atkāpties un ir silti!

    1. =) Nolēmu izvērsties. Paldies!
      Ja jau dara pa savam, tad jādara tā, lai cilvēks neatceras, kā viņš gribēja.

    1. Paldies! To mierīgi var darīt. Ja gribi, rīt varu nosūtīt Tev nesamazināta izmēra bildi.

  2. Šis kaķis patiesi ir skaists, lai gan mana sirds arī kā kaķumīlim joprojām pieder Taviem ziloņiem.

  3. Va’ ta’ es gribēju kaut kā savādāk? :D
    Man jau ar likās, ka tās iedvesmas bildes Tev neviena mārrutka pēc nav vajadzīgas, jo tāpat uz to kaķi es gribu redzēt mazu gabaliņu no Kni :D Jāsaka, ka domās man ne uz pusi tik smuki nebija sanācis :)Paldies, Tev.
    Un Magone jau lēnām krāmē čemodānu, lai dotos pie mums :)

Leave a Reply